Liberāļa atbilde uz morālu dilemmu
Runāšu par Roberta Romanovska rakstu "Liberāļi un morālās dilemmas" portālā telos.lv, konkrēti sadaļu par fotogrāfes Šūlmeisteres atteikumu fotografēt lezbiešu pāri, un ar to saistīto dilemmu starp brīvību un vienlīdzību.

Man šis raksts patika daudz labāk nekā vairums līdz šim publicēto, jo vismaz cenšas korekti atspoguļot otras puses domu gājienu, un vienkāršiem loģiskiem spriedumiem to apstrīdēt, nevis slēpjas aiz divdomīgas valodas, lai lasītājam kaut ko paslepus iestāstītu. Problēma tikai tajā, ka liberālā pozīcija nav izprasta, tāpēc gribēju to šeit precizēt.

Kā liberālis, varu akceptēt sev pierakstīto nostāju - "Ir jāciena ticības brīvība, bet Latvijā ir problēma ar homofobiju", tāpat kā akceptēju saikļa "bet" analīzi - otrā teikuma daļa jāuztver kā svarīgāka par pirmo. Diemžēl, tālāk autors šo izvēlas interpretēt kā vienkāršu nostāšanos vienlīdzības pusē (pretstatā brīvībai), kaut gan domāts ir kas cits, līdz ar to arī tālākā analīze nav attaisnota.

Patiesībā, izvēršot šo vārdu nozīmi, ar tiem būtu domāts:
A) konkrētajā gadījumā lezbiešu pārim ir iespējas izmantot citus fotogrāfus, tāpēc viņu tiesības ir ietekmētas minimāli, un ir svarīgāk maksimāli plaši saglabāt ticības brīvību, tāpēc fotogrāfe nekādi nebūtu sodāma,
bet
B) šis gadījums norāda uz būtiskāku sabiedrisku parādību, proti, neiecietību pret viendzimuma pāriem. Tāpēc arī par šo aspektu ir būtiski atgādināt.

Jeb vēl vienkāršāk izsakoties - A) augstāki principi diktē ievērot fotogrāfes brīvību, taču B) viņas rīcība ir morāli nosodāma.

Atzīmēsim, ka šis domu gājiens nav svešs arī konservatīviem cilvēkiem - piemēram, kristietis varētu teikt, ka "izvēlēties pārmērīgi lietot alkoholu vai nē ir katra paša ziņā, taču tas ir grēks".

Plašākā raksta problēma gan, manuprāt, ir nepietiekama abstrahēšanās no konkrētā jautājuma. Ja jautājums nebūtu par to, ka kristiete atsakās apkalpot lezbietes, bet gan par, piemēram, krievu, kurš atsakās apkalpot latvieti, vai ateistu, kurš atsakās apkalpot kristieti, tad varu derēt, ka mēs Telos nelasītu vis rakstu par dilemmu starp brīvību un vienlīdzību, bet gan kliedzienus par okupantiem un kristiešu vajāšanu. Šādā ziņā liberālais skats, kurš visus šos gadījumus saskata kā fundamentāli analoģiskus, vismaz ir konsekvents pielietotās analīzes nozīmē.