Konservatīvie ateisti?
Redzēju te cibā pollu, vai neticīgie varot būt konservatīvi. Sapratu, ka gribu uzrakstīt garāk.

Savā reducētākajā formā konservatīvisms ir pozīcija, ka ir jāsaglabā (vai jāatjauno) kaut ko "lielu un skaistu", kā nozīmi progresa atbalstītāji nesaprot (vai ļaunprātīgi noliedz). Lielais un skaistais var būt vērtības, paradumi, mākslas stili, ekonomikas virzieni, būtībā da jebkas. Tāpēc bieži vien (pareizi) saka, ka mēs visi kaut kādā ziņā esam konservatīvi. Tālāk runāsim tikai par "tradicionālo vērtību" konservatīvajiem (parasti, vienkārši, konservatīvajiem).

Latvijā aktīvu baznīcas gājēju nemaz nav daudz, toties konservatīvo skaits varētu būt aptuveni puse no sabiedrības. Vienkāršs skaidrojums varētu būt, ka mūsu valstī lielai daļai cilvēku, kas ir dzimuši padomju laikā, ir nostaļģija pēc padomju sociālajām normām un kārtības. Runājot tikai par dzimuma jautājumiem, padomju savienībā:

- "nebija" geju (bija reāls cietumsods)

- pirms- vai ār-laulības sakari bija kaut kas slēpjams, un, ja atklājās, saņēma augstu sabiedrības nosodījumu

- vīrieša un sievietes lomas ģimenē bija stingri noteiktas (gan likumdošanā, gan sociāli)

- aborti notika, bet bija kaut kas, par ko ļoti jākaunas, un ko jāslēpj

- nebija nekādas seksuālās izglītības

- publiska dzimumdzīves, vai sts, vai līdzīgu tēmu apspriešana nenotika

- kino un mākslā augstākminētās tēmas bija tabu.

Padomju ideoloģijā šis bija pamatots ar padomju cilvēka augstāko morālo stāju salīdzinot ar dekadentajiem un pagrimstošajiem rietumiem. Vai gan lieliski nesasaucas ar mūsu šodienas konservatīvo retoriku?

Ja prasīsiet vecāka gadu gājuma, mazāk izglītotam cilvēkam pamatot savus konservatīvos uzskatus, bieži saņemsiet tiešu atbildi - "padomju laikos tādu *aucību nebija, un cilvēki bija laimīgāki!". Nav nepieciešama nekāda kristietība, tikai vēlme atgriezties reiz piedzīvotā, "morālākā", laikmetā.

Vēl jo vairāk kristietības un konservatīvisma saikni liek apšaubīt fakts, ka lielākā daļa nīsto liberāļu paši ir kristieši (gan ne katoļi, tas tiesa), kas savus uzskatus arī prot pamatot ar teoloģiju. Nav jau arī grūti - galu galā Jēzum nav ko teikt ne par gejiem, ne transseksuāļiem, ne abortiem (labojiet mani šeit, var būt kaut ko esmu palaidis garām), toties daudz laika tiek veltīts līdzcilvēku mīlēšanai un netiesāšanai.

Apgrieztais apgalvojums gan varētu būt tuvāks patiesībai - gandrīz visi publiskie konservatīvie sevi identificē kā kristiešus. Variet mani saukt par ciniķi, bet, manuprāt, lielai daļai tas vairāk saistīts ar iespēju viegli apiet nepatīkamus jautājumus, nekā ar ticības dziļumu.