Kārtējo reizi uzvar naids
Nedēļu atpakaļ, pēc Hamas atbaidošā uzbrukuma Izraēlai, es nekādi nevarēju saprast, kāda šādam uzbrukumam varēt būt loģika. Vai pēc tā vēl kāds spēs tīru sirdsapziņu atbalstīt palestīņus, vai ko pārmest Izraēlai?

Diemžēl, šodien skatoties uz Izraēlas armijas rīcību, man atbilde šķiet acīmredzama. Lasīju, ka uz šodienu jau ir nogalināti vismaz 2200 palestīņu civiliedzīvotāju, tai skaitā 400 bērnu. Salīdzinājumam, Izraēla apgalvo, ka ir nogalinājusi 230 Hamas kaujinieku - dievs vien zina, cik no tiem ir reālu kaujinieku, bet cik vienkārši jaunu puišu, kas trāpījušies pa rokai. Skaidrs arī, kāpēc - atšķirībā no Gazas civiliedzīvotājiem, kaujiniekiem reāli ir pieejami ieroči, tuneļi, transports un komunikācijas. Atšķirībā no civiliedzīvotājiem, tiem ir reāla iespēja pārvietoties uz "drošajām zonām" dienvidos.

Tāpēc man šķiet acīmredzami, ka patreizējā bombardēšana un plānotais iebrukums nekādus "drošības mērķus" neīstenos - tā ir vienkārši naidpilnas asinskāres remdināšana, atriebības ilūzija. Tā arī nav aci pret aci, zobu pret zobu, bet gan pilnīgi nesamērīga un sadistiska - Izraēla droši vien neapstāsies, kamēr par katru nogalināto ebreju bērnu, netiks nogalināti vismaz desmit palestīņu bērni, par katru ebreju sievieti vismaz desmit palestīņu sievietes.

Un tā Hamas būs ieguvis, ko gribējis - pasaule kārtējo reizi ar šausmām dabūs noskatīties Izraēlas zvērībās, tikmēr Gazā nogalinātajiem paliks tūkstošiem brāļu, vīru un tēvu, kam dzīvē nebūs atlicis nekas cits kā vēlme atriebties. Izprovocēt šādu neproporcionālu atbildi droši vien arī bija galvenais mērķis no sākta gala.

💔