Roku lauzīšana vs skaitļi
Kodolenerģijas draugi mīl lauzīt rokas par ~20-30t stiklašķiedras atkritumu, kas rodas vēja ģeneratora mūža beigās. Kā šodien uzzināju, lai saražotu tādu pašu enerģijas daudzumu no kodolenerģijas, urāna ieguve vien rada >1500t (jā, 50+ x vairāk) toksisku un radioaktīvu atkritumu.

Vēl tikai viens maziņš atgādinājums, ka šie "argumenti" ir domāti nezinātāju mutes aizbāšanai, nevis balstīti kādā reālā uztraukumā par piesārņojumu.

P.S. Lai mani neviens nepārprastu - abos gadījumos šis piesārņojums ir niecīgs salīdzinot ar to, ko radītu, piemēram, ogļu kurināšana. Lai iegūtu analoģisku daudzumu enerģijas nāktos iegūt un nokurināt ~50 000 t ogļu. Es tikai norādu uz "kodoldraugu" liekulību.



Vēja turbīna mūža gaitā saražo aptuveni 25 gadi * 8760 h/gadā * 2 MW * 0.3 load factor = ~131 GWh enerģijas.

Mūža beigās tās stiklašķiedras spārnus nav ekonomiski pārstrādāt, līdz ar to tos vienkārši sagriež un vai nu aprok, vai ved uz izgāztuvi. Tas rada ~20-30t ķīmiski un bioloģiski inertu atkritumu.

Tipisks kodolreaktors tajā pašā laikā saražo aptuveni 25 gadi * 8760 h/gadā * 1 GW * 0.9 load factor = ~197100 GWh enerģijas. Tātad saražotās enerģijas izteiksmē viens 1GWe kodolreaktors ir ekvivalents ~1500 2MW vēja ģeneratoru.

Šāds reaktors gada laikā pārstrādā ~25 t bagātināta urāna, kura iegūšanai savukārt nepieciešamas ~250 t dabiska urāna. Tātad 25 gadu darbībai nepieciešamas ~6250 t dabiska urāna.

1t dabiskā urāna ieguves procesā rodas vismaz 400t radioaktīvu un toksisku atkritumu (atkarībā no rūdas un ieguves veida var būt pat līdz 2000t).

Tātad 25 gadu laikā mūsu reaktors netieši radīs vismaz 400 * 6250 = ~ 2.5 miljonu tonnu toksisku atkritumu.

Pārrēķinot atpakaļ proporcionāli saražotajam enerģijas daudzumam, lai saražotu tikpat enerģijas, cik viena vēja turbīna, reaktors rada 2 500 000 / 1500 = ~1650 t toksisku atkritumu.