Sasodīts, uzrāvos;D
Bet vai tiešām darbarīku izgatavošana ir cilvēkiem tipiska rīcība? I mean, cik daudzi darbarīkus rada, un cik daudzi tikai izmanto jau gatavus?

Domāju, ka ir gan tipiska, pie tam varbūt ne tajā ziņā, ka cilvēks katru mīļu brīdi taisa augšā kādu darbarīku, bet gan tajā, ka ir spējīgs to izdarīt vajadzības gadījumā - kaut vai to pašu akmeni pie nūjas piesiet, savukārt dzīvnieki to nedara / nav spējīgi izdarīt. Imho :))

Te būs klasisks piemērs, kur dzīvnieki izgatavo un lieto darbarīkus regulāri un masveidā: http://www.pbs.org/wnet/nature/orangutans/tools.html

Tādēļ arī jau kopš paša sākuma rakstīju, ka nav vienas dominējošās pazīmes. Orangutani mok lieto darbarīkus, taču nerunā. Utt. :)

Precizēsim - latviski nerunā...
Tad kurlmēmie nav cilvēki?

Kad orangutani sarakstīs kādu grāmatu, atgriezīsimies pie šī jautājuma.

Par Tavu jautājumu: neliec man, lūdzu, vilties priekšstatā par Tavu intelekta līmeni. 1kārt, ar to, ka Tu acīmredzot uzskati (vai uzskati, ka es uzskatu), ka kurlmēmi cilvēki nespēj lietot valodu rakstiski. Otrkārt, es atkārtoju VĒL VIENU REIZI - pazīmju ir virkne, vairākas, kopums! Turklāt lielākā daļa ir ne-bināras. Un piep...ties (atvaino manu franču valodu) vienai imho ir diezgan bezjēdzīgi.

Sorī - cienu piekasīties vārdiem, jo man patīk precīzas definīcijas.
un tu rakstīji "nerunā" - precīzi tā.

Un kur ir tas pazīmju kopums, ja pazīmes pa vienai vien atbirst?

Nu, nāc klajā ar kādu koncepciju, un es arī atradīšu, kam piekasīties :) Piekasīties ir ļoooti vienkārši :))

Piedod, nepamanīju, ka atbirst :) Orangutani lieto darbarīkus, saki? Malači. Kur ir viņu akmens cirvis? Un kur konveijara lenta? Un kur ritenis? Un kur ir viņu sarakstītā grāmata? Kaut viena. Vai kaut pāris lapas? Kur? Mm? :))

Pazīmju kopums ir ir? Kā Tu nodefinēsi, ar ko krēsls atšķiras no galda, piemēram?

Man nav koncepcijas, tāpēc jau ņemos. Manā galvā cilvēki un dzīvnieki nav nodalīti - tās ir vienkārši divas dažādas dzīvnieku sugas.

Un orangutanam lentu un grāmatu nevajag. Vienkārši nevajag. Tā par kā tev nevajag ligzdu koka galā un kaktusa adatu termītu izurķēšanai.

Krēsls atšķiras no galda tā pat kā topiņš bez lencēm no brunčiem un roku getras no kāju getrām - tikai pēc pielietojuma. T. i. sevišķi neatšķiras.

Jā, bet arī starp sugām taču pastāv atšķirības. To, ka cilvēks ir dzīvnieks, es nenoliedzu - kopīgā ir gana un pietiekami daudz. Tomēr topiks šeit ir tieši atšķirīgais.

Cilvēkam jau principā arī to visu "nevajag". Taču cilvēks to ir radījis, atšķirībā no orangutana :)

Vai tādēļ, ka es uz ķeblīša mēdzu šķīvi likt, tas ir galds? Šaubos gan, kaut arī galda funkcijas šams tajā brīdi pilda :)

nu, zini, ņemot vērā mūsdienu atšķirīgo un dažādo galdu un galdiņu dizainu - figviņzin kas ir kas.

Un tam, ka nevajag, tam nevar piekrist - ja jau radīja, tad kādam vajadzēja gan. Un dažas labas psiholoģiskas teorijas saka, ka visa cilvēka dzīve balstās uz vienām vajadzībām.

Grūti, grūti ar to atšķirīgo...

Sk wikipēdiju

Humans, or human beings, are bipedal apes belonging to the mammalian species Homo sapiens (Latin for "wise man" or "knowing man") under the family Hominidae (known as the great apes).[1][2] Humans have a highly developed brain capable of abstract reasoning, language and introspection. This, combined with an erect body carriage that frees their upper limbs for manipulating objects, has allowed humans to make greater use of tools than any other species. Humans or Homo sapiens as well as the whole Hominidae tree originated in Africa, but now inhabit every continent with a total population of over 6.5 billion people as of 2006.

Like most primates, humans are by nature social. However, humans are particularly adept at utilizing systems of communication for self-expression and the exchange of ideas. Humans create complex social structures composed of co-operating and competing groups, ranging in scale from individual families to nations, and social interaction between humans has established a variety of traditions, rituals, ethics, values, social norms, and laws which form the basis of human society. Humans also have a marked appreciation for beauty and aesthetics which, combined with the human desire for self-expression, has led to cultural innovations such as art, literature and music.

Humans are also noted for their desire to understand and influence the world around them, seeking to explain and manipulate natural phenomena through religion, science, philosophy and mythology. This natural curiosity has led to the development of advanced tools and skills; humans are the only known species to build fires, cook their food, clothe themselves, and use numerous other technologies.

Nu nesaskatu nekā grūta, zem wikipēdijas raksta es varētu parakstīties, kaut gan tur nekaitēja pieminēt kaut vai tos pašus īkšķus.

Daža laba cilvēku cilts vēl šobrīd īpaši tālāk par akmens cirvi tā arī nav tikusi, kaut ģenētiski šie ir tādi paši kā pārējie. Mūsu suga pēdējo 50 tūkstošu gadu laikā nav īpaši mainījusies, taču pirms 50 tūkstošiem gadu nevienam no mums nebija grāmatu vai konveijera lentu, kaut potenciāls tādas radīt bija jau toreiz.
Ir nepieciešams laiks un labvēlīgi apstākļi, lai kultūra uzkrātos, ir nepieciešams nodot pieredzi no paaudzes uz paaudzi, lai nākošie varētu samācīties visu to, ko mācēja viņu senči, un piegudrotu vēl kaut ko klāt. Tai orangutanu grupiņai kaut kas līdzīgs sāk sanākt, kaut citiem viņu sugasbrāļiem, kas nedzīvo tik cieši kopā, tas nespīd - pat, ja viens no tiem izdomās kādu jaunu stiķi, visdrīzāk paņems savas zināšanas līdzi kapā, jo netusē kopā ar citiem, kas varētu viņa stiķi nošpikot (un, ja reiz nedzīvo bariņā, tad arī sazināšanās iespējas nav diez ko izkoptas, un pastāstīt - nevar).
Protams, sugas īpatnības lielā mērā nosaka iespējas radīt bagātu vai ne tik bagātu kultūru. Bet cilvēki nav vienīgie, kam tas potenciāli ir pa spēkam. Mums vienkārši ir paveicies.

Vārdsakot, nepatīk man mēģinājumi definēt cilvēka atšķirību no citām sugām, izmantojot kultūru - mums vēl pavisam nesen kultūras līmenis nebija diez ko dižāks kā tiem orangutaniem, kaut fiziski un ģenētiski esam joprojām tā pati suga. Tad jau, ja cirkus lācis iemācās lēkt uz vienas kājas un griezties uz riņķi, tad tas vairs nav lācis. Vai, ja vārnu iedresē skaitīt ciparus, tad tā vairs nav vārna. Vai, ja cilvēks nemāk lasīt, tad tas nav cilvēks.

Tobiš ir kaut kād pazīmju kopums, kas raksturo sugu, bet lielākā vai mazākā mērā šīs atšķirības ir raksturīgas arī citām sugām.
T.i. daži kaķi ir melni, daži suņi ir melni, bet neviens suns nav kaķis.
Ir atšķirības, bet nav atšķirības.
Abiem ir ausis - vienām tādas, otram šitādas.
Abiem ir smadzenes, bet viens viņas lieto tā, otrs šitā.
Jā - nav sevišķas jēgas meklēt kaut ko ģenerāli atšķirīgu, atšķirības ir sīkumos jeb atšķirības ir sīkumi :)

Btw, vai ir vēl kāda cita suga, kura ir radījusi kultūru?

Atkarīgs no tā, kā definē kultūru. Ja runa ir par iemaņām, kas tiek pārmantotas no paaudzes paaudzē, tad jā - kaut vai tie paši orangutani.

Nu, Tu šo terminu lietoji pirmais - kā Tu to definē? :)

Man nav pretargumentu tikai "pretstatīts īkšķis, mīkstas ausu ļipiņas ".

Kā tur palika ar tām grāmatām un konveijera lentām? :)

sk barvins