- 3.12.06 23:35
- Jocīgi, ronis uzrakstījis par to pašu, par ko dažādu savstarpēji nesaistītu iemeslu dēļ kopš pagājušās piektdienas arī man ik pa brīdim jādomā. Proti, par cilvēka atšķirību no dzīvnieka, par šādu atšķirību meklēšanu; kaut kādu robežu novilkšanu, mēģinot saprast, ko gan nozīmē būt par cilvēku. Un vai vispār - visā šajā "gēnu upē", kā teiktu Ričards Doukinss, - maz pastāv kāda būtiska atšķirība.
Vienubrīd ienāca prātā atbilde (lai gan jautājumu es tā arī nebiju īsti noformulējis), kas likās pat diezgan apmierinoša. Laikam taču nav nekādu pierādījumu, ka zivis (atvainojos līņiem, karpām un visām pārējām par vispārinājumu) uztrauktos par savu zivību un to, kas zivību atšķir, piemēram, no mērkaķības. Un tad man šķita, ka pietiek vien ar šīm šaubām, kas ļauj nemitīgi apšaubīt savu cilvēcību un cilvēcības atšķirību no dzīvnieciskuma, lai tu kaut mazliet jau varētu uzdrošināties saukties par cilvēku. Lai gan, piemēram, man arī ar to vēl nav gana. Man liekas, nē, pat ne liekas - un te man, atvainojiet, jālieto šis vārds - es ticu, ka ar to nav gana. - 64 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Re: par darbarīkiem...
- 5.12.06 17:23
-
Tobiš ir kaut kād pazīmju kopums, kas raksturo sugu, bet lielākā vai mazākā mērā šīs atšķirības ir raksturīgas arī citām sugām.
T.i. daži kaķi ir melni, daži suņi ir melni, bet neviens suns nav kaķis.
Ir atšķirības, bet nav atšķirības.
Abiem ir ausis - vienām tādas, otram šitādas.
Abiem ir smadzenes, bet viens viņas lieto tā, otrs šitā.
Jā - nav sevišķas jēgas meklēt kaut ko ģenerāli atšķirīgu, atšķirības ir sīkumos jeb atšķirības ir sīkumi :) - Atbildēt