mans sviests

Re: par darbarīkiem...
5.12.06 17:00
Daža laba cilvēku cilts vēl šobrīd īpaši tālāk par akmens cirvi tā arī nav tikusi, kaut ģenētiski šie ir tādi paši kā pārējie. Mūsu suga pēdējo 50 tūkstošu gadu laikā nav īpaši mainījusies, taču pirms 50 tūkstošiem gadu nevienam no mums nebija grāmatu vai konveijera lentu, kaut potenciāls tādas radīt bija jau toreiz.
Ir nepieciešams laiks un labvēlīgi apstākļi, lai kultūra uzkrātos, ir nepieciešams nodot pieredzi no paaudzes uz paaudzi, lai nākošie varētu samācīties visu to, ko mācēja viņu senči, un piegudrotu vēl kaut ko klāt. Tai orangutanu grupiņai kaut kas līdzīgs sāk sanākt, kaut citiem viņu sugasbrāļiem, kas nedzīvo tik cieši kopā, tas nespīd - pat, ja viens no tiem izdomās kādu jaunu stiķi, visdrīzāk paņems savas zināšanas līdzi kapā, jo netusē kopā ar citiem, kas varētu viņa stiķi nošpikot (un, ja reiz nedzīvo bariņā, tad arī sazināšanās iespējas nav diez ko izkoptas, un pastāstīt - nevar).
Protams, sugas īpatnības lielā mērā nosaka iespējas radīt bagātu vai ne tik bagātu kultūru. Bet cilvēki nav vienīgie, kam tas potenciāli ir pa spēkam. Mums vienkārši ir paveicies.

Vārdsakot, nepatīk man mēģinājumi definēt cilvēka atšķirību no citām sugām, izmantojot kultūru - mums vēl pavisam nesen kultūras līmenis nebija diez ko dižāks kā tiem orangutaniem, kaut fiziski un ģenētiski esam joprojām tā pati suga. Tad jau, ja cirkus lācis iemācās lēkt uz vienas kājas un griezties uz riņķi, tad tas vairs nav lācis. Vai, ja vārnu iedresē skaitīt ciparus, tad tā vairs nav vārna. Vai, ja cilvēks nemāk lasīt, tad tas nav cilvēks.