- 3.12.06 23:35
- Jocīgi,
ronis uzrakstījis par to pašu, par ko dažādu savstarpēji nesaistītu iemeslu dēļ kopš pagājušās piektdienas arī man ik pa brīdim jādomā. Proti, par cilvēka atšķirību no dzīvnieka, par šādu atšķirību meklēšanu; kaut kādu robežu novilkšanu, mēģinot saprast, ko gan nozīmē būt par cilvēku. Un vai vispār - visā šajā "gēnu upē", kā teiktu Ričards Doukinss, - maz pastāv kāda būtiska atšķirība.
Vienubrīd ienāca prātā atbilde (lai gan jautājumu es tā arī nebiju īsti noformulējis), kas likās pat diezgan apmierinoša. Laikam taču nav nekādu pierādījumu, ka zivis (atvainojos līņiem, karpām un visām pārējām par vispārinājumu) uztrauktos par savu zivību un to, kas zivību atšķir, piemēram, no mērkaķības. Un tad man šķita, ka pietiek vien ar šīm šaubām, kas ļauj nemitīgi apšaubīt savu cilvēcību un cilvēcības atšķirību no dzīvnieciskuma, lai tu kaut mazliet jau varētu uzdrošināties saukties par cilvēku. Lai gan, piemēram, man arī ar to vēl nav gana. Man liekas, nē, pat ne liekas - un te man, atvainojiet, jālieto šis vārds - es ticu, ka ar to nav gana. - 64 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Re: par darbarīkiem...
- 5.12.06 17:00
-
Daža laba cilvēku cilts vēl šobrīd īpaši tālāk par akmens cirvi tā arī nav tikusi, kaut ģenētiski šie ir tādi paši kā pārējie. Mūsu suga pēdējo 50 tūkstošu gadu laikā nav īpaši mainījusies, taču pirms 50 tūkstošiem gadu nevienam no mums nebija grāmatu vai konveijera lentu, kaut potenciāls tādas radīt bija jau toreiz.
Ir nepieciešams laiks un labvēlīgi apstākļi, lai kultūra uzkrātos, ir nepieciešams nodot pieredzi no paaudzes uz paaudzi, lai nākošie varētu samācīties visu to, ko mācēja viņu senči, un piegudrotu vēl kaut ko klāt. Tai orangutanu grupiņai kaut kas līdzīgs sāk sanākt, kaut citiem viņu sugasbrāļiem, kas nedzīvo tik cieši kopā, tas nespīd - pat, ja viens no tiem izdomās kādu jaunu stiķi, visdrīzāk paņems savas zināšanas līdzi kapā, jo netusē kopā ar citiem, kas varētu viņa stiķi nošpikot (un, ja reiz nedzīvo bariņā, tad arī sazināšanās iespējas nav diez ko izkoptas, un pastāstīt - nevar).
Protams, sugas īpatnības lielā mērā nosaka iespējas radīt bagātu vai ne tik bagātu kultūru. Bet cilvēki nav vienīgie, kam tas potenciāli ir pa spēkam. Mums vienkārši ir paveicies.
Vārdsakot, nepatīk man mēģinājumi definēt cilvēka atšķirību no citām sugām, izmantojot kultūru - mums vēl pavisam nesen kultūras līmenis nebija diez ko dižāks kā tiem orangutaniem, kaut fiziski un ģenētiski esam joprojām tā pati suga. Tad jau, ja cirkus lācis iemācās lēkt uz vienas kājas un griezties uz riņķi, tad tas vairs nav lācis. Vai, ja vārnu iedresē skaitīt ciparus, tad tā vairs nav vārna. Vai, ja cilvēks nemāk lasīt, tad tas nav cilvēks. - Atbildēt
- Re: par darbarīkiem...
- 5.12.06 17:23
-
Tobiš ir kaut kād pazīmju kopums, kas raksturo sugu, bet lielākā vai mazākā mērā šīs atšķirības ir raksturīgas arī citām sugām.
T.i. daži kaķi ir melni, daži suņi ir melni, bet neviens suns nav kaķis.
Ir atšķirības, bet nav atšķirības.
Abiem ir ausis - vienām tādas, otram šitādas.
Abiem ir smadzenes, bet viens viņas lieto tā, otrs šitā.
Jā - nav sevišķas jēgas meklēt kaut ko ģenerāli atšķirīgu, atšķirības ir sīkumos jeb atšķirības ir sīkumi :) - Atbildēt
- Re: par darbarīkiem...
- 5.12.06 17:53
-
proud to be peevish
Btw, vai ir vēl kāda cita suga, kura ir radījusi kultūru?
- Atbildēt
- Re: par darbarīkiem...
- 5.12.06 18:13
-
Atkarīgs no tā, kā definē kultūru. Ja runa ir par iemaņām, kas tiek pārmantotas no paaudzes paaudzē, tad jā - kaut vai tie paši orangutani.
- Atbildēt
- Re: par darbarīkiem...
- 5.12.06 18:18
-
proud to be peevish
Nu, Tu šo terminu lietoji pirmais - kā Tu to definē? :)
- Atbildēt