annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2008-06-26 17:29:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Jūs kaut kā arī daudzi par to dzeršanu un par atkarību. Kā var nokodēties pret alkoholu uz gadu, pieciem vai divdesmit pieciem? Ko tas vispār nozīmē? Ampula, to es saprotu. Psihoterapeitu arī. Bet kā var "kodēties", lai nedzertu? Vai pret citām narkotiskām vielām arī var kodēties?
Vai arī - cilvēks mēdz regulāri pīpēt zāli. Neko jau viņam tas netraucē. Bet - ir nopietns iemesls uz laiku to pārtraukt, ko viņš nespēj, pat ja grib. Tur vajag psihoterapiju vai ko? Kā to dara?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]honeybee
2008-06-26 22:52 (saite)
Es biju on the run un nevarēju atrast labāku apzīmējumu. :)

Nu, teiksim tā. Kad notiek darba tusiņš un es aizdzeros pāri pieklājīgajai normai un sāku staigāt ar sirdi uz paplātes, tas nenotiek tamdēļ, ka es būtu "atkarīga", tas notiek tādēļ, ka man ir dekadentisks kaifs no staigāšanas ar sirdi uz paplātes un vispār dženeralī pofiK (tas ir tas, ko es definēju kā "izlaidību").
Bet, ja kāds personāžs aizdzeras, lai arī pašam sāp no tā, ka aizdzeras, lai arī točna zina, ka labāk nepaliks, lai arī točna zina, ka nodarīs pāri sev un sev tuviem cilvēkiem un nevienā brīdī nekādu dekadentisku kaifu no tā negūs - tad tā nav "izlaidība", tā ir "atkarība".
Un jā, ir baigā pelēkā zona starp šīm abām stadijām, kurā arī notiek sircapziņas aizmālēšana gan vienā, gan otrā virzienā - gan "ak, es dzeru tāpēc, ka esmu atkarīgs, nevis tāpēc, ka man pajāt par sievu un bērniem", gan "ak, es jau varu nedzert, reku veselu nedēļu no vietas nedzēru! un tad atkal aizdzēros".

Bet vot kur tur tumsonība, nezinu. Paskaidrosi precīzāk?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]annuska
2008-06-26 23:18 (saite)
kad Tu vai es piedzeramies, vismaz es jau nu arī "tipa" negribu būt nedzērāja, jo, tieši tā, mums tas sagādā prieku. bet ja cilvēks "tipa grib" atturēties, bet tomēr nespēj pretoties vilinājumam, vai tad tā nav atkarība? respektīvi, vai šī "izlaidība" nav tā pati atkarība vai vismaz tuvu nerobežojas, pat ja nevienam ar to īpaši pāri netiek nodarīts, izņemot sevi pašu?
vai arī, tajā otrajā, zāles gadījumā, konkrētais iemesls atmest ir pietiekami svarīgs un skar šim zālespīpētājam dārgu cilvēku, taču zāles kārdinājums acīmredzot ir nepārvarams. es nezinu, kur šeit ir robeža starp lietošanu kā prieku un atkarību kā "izlaidību", un starp lietošanu kā lāstu un atkarību kā "atkarību".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2008-06-26 23:50 (saite)
Ak, nu.
Tevis aprakstītais gadījums, visticamāk, atrodas pats savā pelēkajā zonā - tbš tur, kur jau sākas reāla atkarība, bet viņš pats sev to definē līdzīgi, kā es definēju "izlaidību" (tbš "man jau netraucē, gribētos tikai kādu brīdi to nedarīt, bet pēc tam darīt, kā iegribas").
Un, tā kā nekāda jēgpilna ārstēšanās nevar sākties, pirms cilvēks ir sapratis, ka viņam ir problēma un šo problēmu ir jārisina nopietni, nevis "ē, ir kāds līdzeklis, kā sešus mēnešus nepīpēt zāli, bet pēc tam akal pīpēt katru dienu, jo zāles pīpēšana man netraucē un viss ir baigi forši!!!" Ergo, nav jēgas iespringt, iespringšana šajā gadījumā ir taisnais celiņš uz līdzatkarību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kuskus
2008-06-27 00:23 (saite)
atkarīga personība jebkurā gadījumā ir atkarīga. no alkohola un narkotikām parasti iesitas reliģiozitātē, ko arī paredz lieliskā minesotas alternatīva. bet atkarības objekts jau ir tikai fasāde. un atkarība paliek.

izlaidība savukārt ir izplūdis moralizējošs jēdziens, kas apzīmē akurāti tikai un vienīgi katra paša aizspriedumus. un cik tālu tad ar tādu var tikt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2008-06-27 00:43 (saite)
Kamōn. Minesotas progā nevienā brīdī neparādās ideja, ka atkarība kaut kādā veidā tiek "izārstēta", tiek mazināti/padarīti mazāk sāpīgi simptomi (ko, starp citu, es visnotaļ precīzi pateicu pirmajā komentārā), un tas, vai cilvēks pavelkas uz reliģiju, pornogrāfiju vai pērlīšu vēršanu, ir viņa paša izvēle, nevis Minesotas programmas iepotētais modelis. Promska jamā nav ideāla, bet no visa, kas ir pieejams atkarīgam cilvēkam, tā ir labākais pirmais risinājums tieši tāpēc, ka (atšķirībā no pārējiem sūdiem) neapsola "izārstēšanos".

A tas, ka tu uztver vārdu "izlaidība" kā "izplūdušu moralizējošu jēdzienu", ir tavs personiskais aizspriedums, ar kuru tu pats netiec tālāk par beztēmainu lekšanos. Es šo vārdu lietoju nozīmē "paškontroles trūkums", un tur nav nekā izplūduša.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kuskus
2008-06-27 01:20 (saite)
'paškontroles trūkums' skan stipri labāk. šim jēdzienam vismaz ir kāds organisks pamats. nu, atvaino, ja lecos. man vienkārši kaut kā kremt tāds sadzīviskas apsmadzeņošanas diskurss.

par minesotu. nenoliedzu, ka tas ir risinājums. es runāju par atkarības mehānismu, kas paliek turpat, kur bijis.

labi, laiks pie miera. dodos uz dienvidiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]murse
2008-06-27 10:28 (saite)
atkarības mehānisms vienmēr paliks tur, kur bijis. tikai var iekārtot tā, ka pa tiem laimes sajūtas ritentiņiem, kur agrāk cirkulēja ķīm. viela, ritinās kautkascits - apkārtējie cilvēki, emocijas, gandarījums, skumjas, mērķi, sapņi.

vispār, esmu ievērojusi, ka cik skaidrību, tik stāstu, KĀ. katram ir savādāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?