anima ([info]anima) rakstīja,
@ 2005-11-17 08:59:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
man pietrūkst laiks un telpa tikai sev. esmu nogurusi no burzmas, kņadas, cilvēkiem, darba, pienākumiem un visiem pārējiem ierobežojošiem lielumiem..
kur ir mana brīnumu sala?
gribu elpot

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]etalonfunkcija
2005-11-17 12:40 (saite)
Gribas ticeet, ka taa tiks sasniegta. Tas ir vieniigais, kas liek pacelt galvu un buuveet naakotnes smilshu pilis (vai buudinjas).
Bet paaraak biezhi to visu aizskalo skepses uzpluudi. Taa viss paies. Laiks. Un speeks. Un iedvesma ar laiku izdzisiis. Un tiks aizmirsts, ka vispaar kaadreiz taada bijusi. Naakotne? Peleeka seja. Skumju un neapmierinaatiibas loki zem aciim. Un atminjas zudums, par ko gan saakusies shii neapmierinaatiiba. Nepareizi taas tulkojumi. Shkjitiis - neapmierinaatiiba par netiiru paklaaju, par trokshnjainiem kaiminjiem u.t.t. Bet aizmirstajaa pamataa - nespeeja piepildiit savus sapnjus, vai neuzdriiksteeshanaas.

Ai. Nieki. Vajag sapnjot un ticeet. Un kaut ko dariit taa labaa, lai sasniegtu veelamo. Vai iemaaciities buut laimiigam un piepildiitam jebkaados apstaakljos.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]anima
2005-11-21 20:44 (saite)
nav tik traki, sapņotājas gars manī ir neizsmeļams. un darbošanās arī ir aktīva, tikai vairāk jāpiestrādā pie sevis, lai apstākļi mani tik ļoti neietekmētu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?