pāris dienas atpakaļ manās rokās nonāca pabieza klade, kurā ieraxti datēti sākot no septiņdesmitā gada un turpinās līdz septiņdesmitceturtajam. kādas divdesmitgadnieces dzejoļi un dienasgrāmatai līdzīgas pārdomas, izgriezumi no poļu un čehu ilustrētajiem žurnāliem, šad tad arī kāds zīmējums ar sarkanu vai zaļju lodīšu pildspalvu un milzu uzraxts to laiku modīgajā LP dizainu šriftā, kas atkārtojas atkal un atkal: HAIR. līdzās ieraxtam par imantdienām ielīmēts ārzemju izcelsmes kartona paliknītis alusglāzēm. pāris lapas tālāk - sadzeltējusi avīzes stērbele angļu valodā ar ziņu, ka miris džimijs henriks, nāves cēlonis pagaidām neskaidrs. daudz dzejas rindu par meliem un draugu nodevību; un viens pavisam īss: "es gribu ēst indīgas sēnes/ un mīlēt tā, kā nav brīv."