|
|
Sunday, February 15th, 2004
|
11:17a
pāris dienas atpakaļ manās rokās nonāca pabieza klade, kurā ieraxti datēti sākot no septiņdesmitā gada un turpinās līdz septiņdesmitceturtajam. kādas divdesmitgadnieces dzejoļi un dienasgrāmatai līdzīgas pārdomas, izgriezumi no poļu un čehu ilustrētajiem žurnāliem, šad tad arī kāds zīmējums ar sarkanu vai zaļju lodīšu pildspalvu un milzu uzraxts to laiku modīgajā LP dizainu šriftā, kas atkārtojas atkal un atkal: HAIR. līdzās ieraxtam par imantdienām ielīmēts ārzemju izcelsmes kartona paliknītis alusglāzēm. pāris lapas tālāk - sadzeltējusi avīzes stērbele angļu valodā ar ziņu, ka miris džimijs henriks, nāves cēlonis pagaidām neskaidrs. daudz dzejas rindu par meliem un draugu nodevību; un viens pavisam īss: "es gribu ēst indīgas sēnes/ un mīlēt tā, kā nav brīv."
(17 comments |comment on this)
|
10:34p
pētu savu dzeņa vēderu un kaifoju. iekšpusē vobla un divas reizes pa piecdesmit piparotās garilkas. ārpuse izraxtīta sarkanbaltiem pleķiem un viegli sūrst. pabijis emmas ielas pirtī, esmu vīrišķo fluīdu pilns līdz ūkai. jūtos teju kā īsts vecis. ar vēderu, ar spalvām pa visu muguru, ar kūša biezoknī paslēptu metamo un kārtīgu tetovējumu uz kārtīga bicepsa. vot, blje. pirtī biju! izpēra mani jau pa divi lāgi, kad pienāk klāt trešais, mirkšķina ar aci un piedāvā izpērt pa īstam. nomīzu. aizlaidos.
(comment on this)
|
|
|
|