Par Izraēlu un Palestīnu.

Tas viss tur ir nenormāli sarežģīti, taču man Izraēlas spēka politika liekas attaisnojama, kaut vai ar to argumentu, ka Hamas viens no pamatmērķiem ir Izraēlas valsts iznīcināšana. Runas par neatkarīgas Palestīnas valsts izveidi ir un būs skaistas līdz tam brīdim, kad padomā, kas ir tie, kas šo valsti vadīs.

Lieta tāda, ka kopš Jasira Arafata nāves Palestīnā nav cilvēka, kas spētu balansēt starp radikālo (faktiski teroristisko organizāciju) Hamas un mērenāko Fatah kustību uzskatiem. Hamas Gazā pārņēma absolūto varu vardarbīgā ceļā un jau šobrīd mums ir divas Palestīnas (Rietumkrasts ir Fatah kontrolē, tās viens no līderiem Mahmuds Abass oficiāli ir arī Gazas sektora vadītājs).

Un tad, godātie Palestīnas aizstāvji un Izraēlas politikas noliedzēji, padomājiet kā dzīvo tie Izraēlas iedzīvotāji, kas dzīvo robežrajonos ar Gazu vai Libānu. Un pameklējiet internetā, cik raķetes no šīm teritorijām tiek izšautas katru dienu uz Izraēlas pilsētām.

Varbūt ir skarbi, ka nedēļas laikā ir nogalināti jau gandrīz 500 Palestīnas iedzīvotāju. Bet viss ved uz to, ka Hamas ir tā lieta, kas visvairāk traucē mieram tuvajos austrumos. Un karā kā jau karā.