Pilota memuāri.

[knock-knock-knock] Penny! [knock-knock-knock] Penny!

[knock-knock-knock] Penny! [knock-knock-knock] Penny!

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tēma - ūdens strukturēšana un lādēšana. Kolēģis, nabags, detalizēti stāsta par ūdens molekulu klasteriem, to, kā tie elektrostatisko spēku ietekmē veidojas jonizētā ūdenī dažādu frekvenču iedarbībā, ūdens lādiņa polaritātēm, pH līmeņiem...
Bet sēžot aizmugurē un redzot visas tās blondās galvas priekšējā rindā, es pēkšņi saprotu, ka meitenēm neaizies. Nu, neaizies. Viņas visas ir Penijas - socially brilliant, but scientifically awkward. Tipiska sieviešu iezīme. Nekas. Tas ir tikai normāli. :)



/But the point being - BBT in real life. :D OMG. Ir jāpielāgojas auditorijai. Mazuļiem jāstāsta atraktīvi, viņi paši ar savu uzvedību parādīs, patīk vai nē. General public auditorijai nepieciešama cita pieeja - konkrēti, saprotami, vienkārši un ļoti īsi. Pēc tam to vienmēr varēs izvērst, bet, ja no sākta gala būs pārāk gari un garlaicīgi, tad šie zaudēs interesi, un tālāk jau jēga maza.
  • Tētis savulaik aizrāvās ar ūdens strukturēšanu. Sasaldēja, atsaldēja, izlēja caur papīra filtru. Varbūt bija vēl kaut kas, bet es neatceros, tas bija tālā bērnībā.
    • tas ir tieši tas pats, aha. :)
    • Varētu iemest prezentācijas materiālus, bet tie uz 150Mb.
      • Jā, būtu forši.

        Mēs tieši nesen ar tēti par šo tēmu runājām - par ūdeni, kuru dzeram, par filtrēšanu. Ir iegājies, ka ūdeni pērkam, man interesēja, ko tētis domā par "filtrējošām tējkannām (nez, kā to pareizi nosaukt)". Neieteica to kakuci pirkt.
        Pastāstīja, kā ūdeni filtrē, kokosa ogle utt., bet nedrīkst ūdeni arī "pārfiltrēt", jo tad tas faktiski skaitīsies miris ūdens. Tajā tomēr ir minerālvielas, kuras ir vajadzīgas cilvēka veselībai, organisma funkcionēšanai.

        Tā ka sanāk, ka strukturēšana ir ļoti laba izvēle.
        • Tev ir, kur uzlādēt? Dropbox, skype?
        • http://failiem.lv/u/mkrsxae

          Viss gan tiešā veidā neattiecas uz lietu, tobiš, daudz videomateriālu un failu, kas kalpo kā palīgmateriāli idejas skaidrošanai. bet sāc ar udens.ppt.

          Bet par ūdeni kā tādu - tur tikai uz analīzēm. Ja tiešām sūdīgs, un citu variantu nav, tad kā pēdējo iespēju pieļauju pirkšanu. Bet citādi - reversās osmozes aparāti, atkaļķošana, atdzelžošana un, jā, tās pašas Brita 'tējkannas'. Strādā ideāli.
          Zināšanai - 'miris ūdens' ir skābs, pH<7, dzīvais ir sārmains, pH~8-9, bet 6-12h laikā atvērtā veidā izlādējas.
          • Paldies!

            Nu lūk, tētis esot lasījis, ka tējkannās ūdens filtrā tomēr mazāk vai vairāk sastāvas, kas arī neesot gluži labi, mitrumā varot vairoties baktērijas. Un vēl esot kaut kas bijis par to, ka filtrs savas funkcijas lieliski pilna n reizes (atkarībā no ūdens kvalitātes), pēc tām n reizēm, kas, starp citu, bija mazāk par ieteicamām lietošanas reizēm, tas filtrs esot tik ļoti aizkakājies, ka "filtrējot" tas ūdeni padarot netīrāku. Bet Tu jau noteikti zini, ka ne viss, ko raksta, ir patiesība. Lai vai kā, bet skan ticami, vismaz man.

            Cik tie aparāti maksā?

            Btw, ūdens 5l ~32sant, un tējkanna kaļķojas daaaudz mazāk kā no parasta krāna ūdens.

            • Tieši tā arī ir. 'Tējkanniņa' burvīgi nostrādāja cik-tur-tos mēnešus, saskaņā ar instrukcijām uz filtra. Pēc tam filtrs ir jāmaina. Tur ir tāds mehānisks 'taimerītis' uz roktura, kur tiek uzlikts datums pie jauna filtra iegādes, kad tas jāmaina. Izjaucis gan nevienu tādu netiku un, kad aizvācāmies no Rīgas, vajadzība pēc ūdens filtrēšanas un attīrīšanas atkrita pati no sevis. :)
              Tās 'tējkannas' maksā no dažiem līdz padsmit latiem, filtri pārsvarā ~Ls3, un ar tiem var izfiltrēt desmitiem litru dzeramā ūdens, tā, ka principā atmaksājas ar pamatīgu uzviju. Rekomendēju, ja ir vajadzība. :)

              Bet ar to kaļķošanos ir tā - ciets ūdens vienkārši. Nebūt nenozīmē, ka slikts. Akā mums mīksts, urbumā - ciets.
  • Ūdens "strukturēšana" nav zinātne, tas ir tikpat liels BS, kā ūdens "atmiņa". Ja Tu gadījumā runā par kaut ko citu un es Tevi pārprotu, feel free to correct me.
    • Diemžēl šajā punktā Tu kļūdies, un kapitāli, tāpēc cerēsim, ka tas ir tikai pārpratums. Īpašu prezentāciju atsevišķi tāpat neviens nerīkos.

      Stuktūra veidojas ūdenī, jonizācijas procesā, ja to ietekmē ar nesējfrekvenci - ūdens molekulas veido elektrostatiskas saites un atkarībā no izvēlētās frekvences tās var būt abnormāli sarežģītas. Precīzu ziņu pa to f-ju nav. Struktūras ir dinamiski statiskas, i.e., atsevišķas molekulas mēdz 'veidojumu' pamest, bet to vietā stājas citas un pati struktūra saglabājas. Tā arī ir izslavētā ūdens 'atmiņa'. Kamēr ir lādiņš, tā saglabājas. Lādiņam pazūdot, struktūra izjūk.

      • Vai Tu vari piedāvāt atsauces uz pētījumu par šo tēmu publikācijām peer-reviewed periodikā? Otherwise, ar esošajiem prioriem es to pārliecināti saucu par pseidozinātni un homeopātijai ekvivalentu pūšļošanu.
        • Kāda vaina homeopātijai?
        • Vienīgie pētījumi, kurus Tu vari dabūt no manas puses, ir mūsu pašu pētījumi (i.e. brauc ciemos), un tie ir balstīti uz pašu novērojumiem. ORP-metri nemelo, pH metri arī ne. Par to, ka kāds saka, ka 'pseidozinātne' vai 'tā nevar būt tāpēc, ka tā nevar būt nekad' man jau labu laiku ir nospļauties. Ja to var empīriski novērot, tad nekas cits mani neinteresē.
          • Kas tiek domāts ar ORP, un kādā veidā pH līmeņa izmaiņas jelko liecina par ūdens "atmiņu"? o_O
            • Oxidation Reduction Potential-meter, mēra ūdens elektrostatisko lādiņu. Ja tas ir negatīvs, ūdenī veidojas iepriekšminētie klasteri un šis rādījums ir priekšnoteikums tam, lai ūdens 'atmiņa' varētu izpausties.
              • Kādā veidā redox potenciāls un pH var kalpot par evidenci jelkādu "klasteru" veidošanās procesam?
                • Ja nav lādiņa (tobiš, lādiņi kancelējas), elektrosatiskie spēki nepastāv un nekādi klasteri nevar veidoties, tam nav pamata. Ja, savukārt, ūdenī ir, piemēram, OH(-) un H(+) joni, tad viss process aiziet, loģiski, ka jonu klātbūtne ūdeni izmaina arī tā skābumu/sārmainumu. Šādā stāvoklī ūdeni vibrinot, tajā veidojas struktūras (sakrālā ģeometrija 'n' shit) analogi šim piemēram.

                  Un vispār - knock yourself out.
                  • Pirmkārt, "sakrālā ģeometrija", really? Un Tu tiešām joprojām turpini apgalvot, ka runa ir par zinātni, nevis misticismu, ezotēriku, pseidozinātni vai kādu citu no daudzajiem BS žanriem un to krustojumiem?

                    Otrkārt, Lisažū figūru un citu viļņu paternu veidošanās dispersās vidēs ir labi zināma parādība, taču es vēl nekad neesmu sastapis pētījumus, kuros būtu parādīts, ka (un, ne mazāk svarīgi, ) jelkas tamlīdzīgs var veidoties šķidrumā.

                    Treškārt, empīriska evidence visai skaidri liecina, ka jelkāda veida metastabilas struktūras ūdenī var pastāvēt tikai ārkārtīgi īsu laiku, mērāmu femtosekundēs. See doi:10.1038/nature03383, doi:10.1038/334287a0 u.c.
                    • Tad ir jautājums, kā mēs definējam zinātni - kā to, kas ir zināms? Tādā gadījumā teju visas līdzšinējās zinātnes disciplīnas kaut kādā laika periodā ir atradušās 'pseidozinātnes' statusā. Manā pasaules modelī šāds jēdziens nepastāv.

                      Otrkārt - pieļauju, ka šķidrumā tas veidojas molekulu un atomu līmenī, citu izskaidrojumu šobrīd īsti neredzu un, quite frankly, nav arī mans lauciņš, galu galā. Tev tiešām vajadzētu vērsties pie Jetija, es tikai baidos, ka viņš Tevi pasūtīs ar klasisko frāzi "man nav laika tādām muļķībām" un ies metināt reaktoru.. :D

                      Treškārt, protams, es neuzņemos tagad pilnā pārliecībā apgalvot, ka viss ir tā, kā es saku, taču ar tiem Nature pētījumiem mēs neko nevaram iesākt. Viņu metodoloģija un pieejamais laboratorijas aprīkojums atšķiras no tā, kas ir mums un ko mēs ar to darām. Līdz ar to es nevaru objektīvi salīdzināt ābolus ar apelsīniem.
                      • Zinātni no pseidozinātnes atšķir evidence. Hipotēzei ir jāspēj balstīties objektīvajā realitātē.
                        • Tad kas ir tas periods, cik ilgā laikā konkrētā hipotēze jāpierāda realitātē?
                          • Tas nav tas jautājums, kas šajā gadījumā būtu jāuzdod. Ir jābūt pietiekamam daudzumam evidences, lai vispāri izvēlētos doto hipotēzi no visu pieejamo hipotēžu telpas. Par pierādīšanu realitātē ir jēga runāt tikai tad, kad ir bijis pietiekams pamats pierādāmo hipotēzi vispāri izvirzīt.
                            • Vispār - ir. Jo tas atkal ir subjektīvi. Ja es savā prātā izlemju, ka priekš manis konkrētā procesa vai fenomena teorētiskais pamatojums ir pietiekams, tad nekas man netraucē jebkurā brīdī doties uz laboratoriju vai darbnīcu un to pārbaudīt praksē.
                              Tikmēr kāds cits, iespējams, vēl gadiem vai gadu desmitiem sēdēs, rokas klēpī salicis, uzskatot, ka priekš viņa pierādījumu nav gana, lai kaut ko mēģinātu.
                              • Varbūtību teorija ļoti uzskatāmi parāda, ka uz jautājumu par vajadzīgo evidences daudzumu ir ļoti konkrēta, tehniska atbilde. Tur nav nekā subjektīva.
                                • [Runāšu visu vārdā]. Mēs taču nevadamies pēc varbūtību teorijas, brienot neizpētītos lauciņos! Tur ir pārāk daudz mainīgo, lai to varētu adekvāti matemātiski modelēt. Un galu galā, ja mēs tā rīkotos, tad pazustu viss kaifs un azarts. It's a game, partially. Ņemot vērā, cik daudz zinātnes un tehnikas atklājumu izdarīti nejauši, es nemaz labāku scenāriju nevarētu vēlēties.
                                  • Varbūtību teorija un citi tehniskās racionalitātes elementi, manuprāt, ir vienīgais jelkādā mērā uzticamais instruments "brišanai" neizpētītos lauciņos. Pie tam, mainīgo skaits šeit nav problēma - "racionalitāte ierobežotos apstākļos" ir labi zināma un matemātiski stingri argumentēta metodika, kura ir tieši domāta pielietošanai nepietiekamas informācijas, kombināciju eksplozijas un citos gadījumos, kur pilnīga modelēšana ir grūti panākama.

                                    Science is broken. We know why, and we know how to fix it. What we lack is the will to change things.
                                    • Jā, selektīvā ignorēšana, faktu misinterpretācija, statistikas kļūdas.

                                      Zini, kur ir problēma? Tā ir teorija. Es gribētu redzēt, kā Tu šīs savas idejas īstenotu, ja mēs Tevi noliktu lielā angāra vidū, blakus plazmas griezējam un teiktu - "nu, bliez vaļā". Kā Tu visu sistematizētu, kā Tu izburtos cauri visiem materiāliem un teorijām, atsijājot potenciāli vērīgās no pilnīgi absurdajām. That requires real work.
                                      • Kā es visu sistematizētu un atsijātu potenciāli vērtīgās hipotēzes no pilnīgi absurdajām? You know, es to daru ik dienas savā pētnieciskajā darbā (un arī ārpus tā, pavisam parastajā ikdienā) un jā, it does require real work. No otras puses, bez tā ir tikai haoss, postmodernisms un daudz īsu celiņu uz BS valstību.
                    • starp citu, Mr. J. Benveniste bija ļoti pēc tam apvainojies un paziņoja, ka Nature pārbaudes komisija ir pilnīgi sagrāvusi viņa laboratorijas darbinieku savstarpējo uzticību (nemaz nerunājot par eksperimentālajiem datiem).

  • Also, "tipiska sieviešu iezīme"? Sexist much?
    • Not really, no. Tikai pārdozējis The Big Bang Theory (kuru nevar pārdozēt). :) :D
      • Es arī esmu dedzīgs TBBT skatītājs, taču mizogīnisma un seksisma klātbūtni tur man tiešām nav gadījies pamanīt.
        • Tas ir kā kurš to interpretē. Šī puksta cēlonis ir acumirklīgs flashbacks, tieši tik sarkastisks, kāds tas prātā tobrīd uzplaiksnīja. Mācos sevi necenzēt.
          • Pašcenzūra, manuprāt, ir visai noderīga prasme - tiesa gan, tad, ja tā tiek darbināta domu, nevis runas līmenī.
            • Noteikti. Tomēr ilgtermiņa pašcenzūrai ir negatīva ietekme, manā skatījumā. Vispirms iemācies sevi cenzēt, bet pēc tam jau pat vienkāršas lietas saukt īstajos vārdos kļūst grūti. Kaut kādi stulbi, muļķīgi, sabiedrības uzspiesti politkorektuma un etiķetes standarti, kas tomēr tā ietekmē..
              • Sabiedrības uzspiesti - varbūt, taču ne arbitrāri, ne patvaļīgi.

                Manuprāt, ir visai labi, pamatoti iemesli šādai jaunu "īsto vārdu" radīšanai, lai aizstātu ar tiem vārdus, kuri mūsdienās ir kļuvuši vispārīgā līmenī aizskaroši, tieši tāpat, kā jaunas uzvedības un rīcības normas aizstāj senākas, kuras savā laikā šķita pieņemamas un pašsaprotamas, taču mūsdienu izpratnes gaismā var likties tikai barbariskas.
Powered by Sviesta Ciba