Pilota memuāri.

[knock-knock-knock] Penny! [knock-knock-knock] Penny!

[knock-knock-knock] Penny! [knock-knock-knock] Penny!

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tēma - ūdens strukturēšana un lādēšana. Kolēģis, nabags, detalizēti stāsta par ūdens molekulu klasteriem, to, kā tie elektrostatisko spēku ietekmē veidojas jonizētā ūdenī dažādu frekvenču iedarbībā, ūdens lādiņa polaritātēm, pH līmeņiem...
Bet sēžot aizmugurē un redzot visas tās blondās galvas priekšējā rindā, es pēkšņi saprotu, ka meitenēm neaizies. Nu, neaizies. Viņas visas ir Penijas - socially brilliant, but scientifically awkward. Tipiska sieviešu iezīme. Nekas. Tas ir tikai normāli. :)



/But the point being - BBT in real life. :D OMG. Ir jāpielāgojas auditorijai. Mazuļiem jāstāsta atraktīvi, viņi paši ar savu uzvedību parādīs, patīk vai nē. General public auditorijai nepieciešama cita pieeja - konkrēti, saprotami, vienkārši un ļoti īsi. Pēc tam to vienmēr varēs izvērst, bet, ja no sākta gala būs pārāk gari un garlaicīgi, tad šie zaudēs interesi, un tālāk jau jēga maza.
  • Tad kas ir tas periods, cik ilgā laikā konkrētā hipotēze jāpierāda realitātē?
    • Tas nav tas jautājums, kas šajā gadījumā būtu jāuzdod. Ir jābūt pietiekamam daudzumam evidences, lai vispāri izvēlētos doto hipotēzi no visu pieejamo hipotēžu telpas. Par pierādīšanu realitātē ir jēga runāt tikai tad, kad ir bijis pietiekams pamats pierādāmo hipotēzi vispāri izvirzīt.
      • Vispār - ir. Jo tas atkal ir subjektīvi. Ja es savā prātā izlemju, ka priekš manis konkrētā procesa vai fenomena teorētiskais pamatojums ir pietiekams, tad nekas man netraucē jebkurā brīdī doties uz laboratoriju vai darbnīcu un to pārbaudīt praksē.
        Tikmēr kāds cits, iespējams, vēl gadiem vai gadu desmitiem sēdēs, rokas klēpī salicis, uzskatot, ka priekš viņa pierādījumu nav gana, lai kaut ko mēģinātu.
        • Varbūtību teorija ļoti uzskatāmi parāda, ka uz jautājumu par vajadzīgo evidences daudzumu ir ļoti konkrēta, tehniska atbilde. Tur nav nekā subjektīva.
          • [Runāšu visu vārdā]. Mēs taču nevadamies pēc varbūtību teorijas, brienot neizpētītos lauciņos! Tur ir pārāk daudz mainīgo, lai to varētu adekvāti matemātiski modelēt. Un galu galā, ja mēs tā rīkotos, tad pazustu viss kaifs un azarts. It's a game, partially. Ņemot vērā, cik daudz zinātnes un tehnikas atklājumu izdarīti nejauši, es nemaz labāku scenāriju nevarētu vēlēties.
            • Varbūtību teorija un citi tehniskās racionalitātes elementi, manuprāt, ir vienīgais jelkādā mērā uzticamais instruments "brišanai" neizpētītos lauciņos. Pie tam, mainīgo skaits šeit nav problēma - "racionalitāte ierobežotos apstākļos" ir labi zināma un matemātiski stingri argumentēta metodika, kura ir tieši domāta pielietošanai nepietiekamas informācijas, kombināciju eksplozijas un citos gadījumos, kur pilnīga modelēšana ir grūti panākama.

              Science is broken. We know why, and we know how to fix it. What we lack is the will to change things.
              • Jā, selektīvā ignorēšana, faktu misinterpretācija, statistikas kļūdas.

                Zini, kur ir problēma? Tā ir teorija. Es gribētu redzēt, kā Tu šīs savas idejas īstenotu, ja mēs Tevi noliktu lielā angāra vidū, blakus plazmas griezējam un teiktu - "nu, bliez vaļā". Kā Tu visu sistematizētu, kā Tu izburtos cauri visiem materiāliem un teorijām, atsijājot potenciāli vērīgās no pilnīgi absurdajām. That requires real work.
                • Kā es visu sistematizētu un atsijātu potenciāli vērtīgās hipotēzes no pilnīgi absurdajām? You know, es to daru ik dienas savā pētnieciskajā darbā (un arī ārpus tā, pavisam parastajā ikdienā) un jā, it does require real work. No otras puses, bez tā ir tikai haoss, postmodernisms un daudz īsu celiņu uz BS valstību.
Powered by Sviesta Ciba