Pilota memuāri.

[knock-knock-knock] Penny! [knock-knock-knock] Penny!

[knock-knock-knock] Penny! [knock-knock-knock] Penny!

[info]almighty_j
24.3.12 18:52
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tēma - ūdens strukturēšana un lādēšana. Kolēģis, nabags, detalizēti stāsta par ūdens molekulu klasteriem, to, kā tie elektrostatisko spēku ietekmē veidojas jonizētā ūdenī dažādu frekvenču iedarbībā, ūdens lādiņa polaritātēm, pH līmeņiem...
Bet sēžot aizmugurē un redzot visas tās blondās galvas priekšējā rindā, es pēkšņi saprotu, ka meitenēm neaizies. Nu, neaizies. Viņas visas ir Penijas - socially brilliant, but scientifically awkward. Tipiska sieviešu iezīme. Nekas. Tas ir tikai normāli. :)



/But the point being - BBT in real life. :D OMG. Ir jāpielāgojas auditorijai. Mazuļiem jāstāsta atraktīvi, viņi paši ar savu uzvedību parādīs, patīk vai nē. General public auditorijai nepieciešama cita pieeja - konkrēti, saprotami, vienkārši un ļoti īsi. Pēc tam to vienmēr varēs izvērst, bet, ja no sākta gala būs pārāk gari un garlaicīgi, tad šie zaudēs interesi, un tālāk jau jēga maza.
  • Mūzika: theme song
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]almighty_j
    24.3.12 22:35
    Oxidation Reduction Potential-meter, mēra ūdens elektrostatisko lādiņu. Ja tas ir negatīvs, ūdenī veidojas iepriekšminētie klasteri un šis rādījums ir priekšnoteikums tam, lai ūdens 'atmiņa' varētu izpausties.

    • [info]mindbound
      25.3.12 00:36
      Kādā veidā redox potenciāls un pH var kalpot par evidenci jelkādu "klasteru" veidošanās procesam?

      • [info]almighty_j
        25.3.12 14:21
        Ja nav lādiņa (tobiš, lādiņi kancelējas), elektrosatiskie spēki nepastāv un nekādi klasteri nevar veidoties, tam nav pamata. Ja, savukārt, ūdenī ir, piemēram, OH(-) un H(+) joni, tad viss process aiziet, loģiski, ka jonu klātbūtne ūdeni izmaina arī tā skābumu/sārmainumu. Šādā stāvoklī ūdeni vibrinot, tajā veidojas struktūras (sakrālā ģeometrija 'n' shit) analogi šim piemēram.

        Un vispār - knock yourself out.

        • [info]mindbound
          25.3.12 21:57
          Pirmkārt, "sakrālā ģeometrija", really? Un Tu tiešām joprojām turpini apgalvot, ka runa ir par zinātni, nevis misticismu, ezotēriku, pseidozinātni vai kādu citu no daudzajiem BS žanriem un to krustojumiem?

          Otrkārt, Lisažū figūru un citu viļņu paternu veidošanās dispersās vidēs ir labi zināma parādība, taču es vēl nekad neesmu sastapis pētījumus, kuros būtu parādīts, ka (un, ne mazāk svarīgi, kā) jelkas tamlīdzīgs var veidoties šķidrumā.

          Treškārt, empīriska evidence visai skaidri liecina, ka jelkāda veida metastabilas struktūras ūdenī var pastāvēt tikai ārkārtīgi īsu laiku, mērāmu femtosekundēs. See doi:10.1038/nature03383, doi:10.1038/334287a0 u.c.

          • [info]almighty_j
            25.3.12 23:46
            Tad ir jautājums, kā mēs definējam zinātni - kā to, kas ir zināms? Tādā gadījumā teju visas līdzšinējās zinātnes disciplīnas kaut kādā laika periodā ir atradušās 'pseidozinātnes' statusā. Manā pasaules modelī šāds jēdziens nepastāv.

            Otrkārt - pieļauju, ka šķidrumā tas veidojas molekulu un atomu līmenī, citu izskaidrojumu šobrīd īsti neredzu un, quite frankly, nav arī mans lauciņš, galu galā. Tev tiešām vajadzētu vērsties pie Jetija, es tikai baidos, ka viņš Tevi pasūtīs ar klasisko frāzi "man nav laika tādām muļķībām" un ies metināt reaktoru.. :D

            Treškārt, protams, es neuzņemos tagad pilnā pārliecībā apgalvot, ka viss ir tā, kā es saku, taču ar tiem Nature pētījumiem mēs neko nevaram iesākt. Viņu metodoloģija un pieejamais laboratorijas aprīkojums atšķiras no tā, kas ir mums un ko mēs ar to darām. Līdz ar to es nevaru objektīvi salīdzināt ābolus ar apelsīniem.

            • [info]mindbound
              25.3.12 23:47
              Zinātni no pseidozinātnes atšķir evidence. Hipotēzei ir jāspēj balstīties objektīvajā realitātē.

              • [info]almighty_j
                25.3.12 23:59
                Tad kas ir tas periods, cik ilgā laikā konkrētā hipotēze jāpierāda realitātē?

                • [info]mindbound
                  26.3.12 00:04
                  Tas nav tas jautājums, kas šajā gadījumā būtu jāuzdod. Ir jābūt pietiekamam daudzumam evidences, lai vispāri izvēlētos doto hipotēzi no visu pieejamo hipotēžu telpas. Par pierādīšanu realitātē ir jēga runāt tikai tad, kad ir bijis pietiekams pamats pierādāmo hipotēzi vispāri izvirzīt.

                  • [info]almighty_j
                    26.3.12 00:22
                    Vispār - ir. Jo tas atkal ir subjektīvi. Ja es savā prātā izlemju, ka priekš manis konkrētā procesa vai fenomena teorētiskais pamatojums ir pietiekams, tad nekas man netraucē jebkurā brīdī doties uz laboratoriju vai darbnīcu un to pārbaudīt praksē.
                    Tikmēr kāds cits, iespējams, vēl gadiem vai gadu desmitiem sēdēs, rokas klēpī salicis, uzskatot, ka priekš viņa pierādījumu nav gana, lai kaut ko mēģinātu.

                    • [info]mindbound
                      26.3.12 00:24
                      Varbūtību teorija ļoti uzskatāmi parāda, ka uz jautājumu par vajadzīgo evidences daudzumu ir ļoti konkrēta, tehniska atbilde. Tur nav nekā subjektīva.

                      • [info]almighty_j
                        26.3.12 00:43
                        [Runāšu visu vārdā]. Mēs taču nevadamies pēc varbūtību teorijas, brienot neizpētītos lauciņos! Tur ir pārāk daudz mainīgo, lai to varētu adekvāti matemātiski modelēt. Un galu galā, ja mēs tā rīkotos, tad pazustu viss kaifs un azarts. It's a game, partially. Ņemot vērā, cik daudz zinātnes un tehnikas atklājumu izdarīti nejauši, es nemaz labāku scenāriju nevarētu vēlēties.

                        • [info]mindbound
                          26.3.12 00:52
                          Varbūtību teorija un citi tehniskās racionalitātes elementi, manuprāt, ir vienīgais jelkādā mērā uzticamais instruments "brišanai" neizpētītos lauciņos. Pie tam, mainīgo skaits šeit nav problēma - "racionalitāte ierobežotos apstākļos" ir labi zināma un matemātiski stingri argumentēta metodika, kura ir tieši domāta pielietošanai nepietiekamas informācijas, kombināciju eksplozijas un citos gadījumos, kur pilnīga modelēšana ir grūti panākama.

                          Science is broken. We know why, and we know how to fix it. What we lack is the will to change things.

                          • [info]almighty_j
                            26.3.12 01:07
                            Jā, selektīvā ignorēšana, faktu misinterpretācija, statistikas kļūdas.

                            Zini, kur ir problēma? Tā ir teorija. Es gribētu redzēt, kā Tu šīs savas idejas īstenotu, ja mēs Tevi noliktu lielā angāra vidū, blakus plazmas griezējam un teiktu - "nu, bliez vaļā". Kā Tu visu sistematizētu, kā Tu izburtos cauri visiem materiāliem un teorijām, atsijājot potenciāli vērīgās no pilnīgi absurdajām. That requires real work.

                            • [info]mindbound
                              26.3.12 01:15
                              Kā es visu sistematizētu un atsijātu potenciāli vērtīgās hipotēzes no pilnīgi absurdajām? You know, es to daru ik dienas savā pētnieciskajā darbā (un arī ārpus tā, pavisam parastajā ikdienā) un jā, it does require real work. No otras puses, bez tā ir tikai haoss, postmodernisms un daudz īsu celiņu uz BS valstību.

          • [info]zebiext
            2.4.12 19:59
            starp citu, Mr. J. Benveniste bija ļoti pēc tam apvainojies un paziņoja, ka Nature pārbaudes komisija ir pilnīgi sagrāvusi viņa laboratorijas darbinieku savstarpējo uzticību (nemaz nerunājot par eksperimentālajiem datiem).

Powered by Sviesta Ciba