VEFa gandrīz pilnīgi automātiskā ēdnīca bija šedevrs un lieku reizi pierāda, ka progress aizgājis nepareizās sliedēs. Vienkārši laiku pa laikam Z-geist filmās tiek pieminētas šādas ēdnīcas kā reāla alternatīva, un te nu tā ir - 26 gadus senā pagātnē. Iedomājies, kā tas izskatītos ar mūsdienu tehniku. Bet šobaltdien mums ir tikai kafijas un sviestmaižu automāti. Ā, un vēl Smita tirgus ekonomika tās ačgārnākajā formā.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
ha ha. Man no sākuma bildi nerādīja, tādēļ tika izteikts tas koments. Kad bilde nolēma atklāties arī man, bija jau par vēlu, bet, kas pateikts, pateikts. :D Tā ka būtībā, vari to neņemt vērā.
Nu jā, izlasīju rakstiņu. Interesati. Es, protams, ar savu dzīvo iztēli uzreiz to visu vizualizēju acu priekšā, un man radās jautājums- Tev, personiski, labāk patiktu saņemt savu ikdienišķās pārtikas porciju, kas ir mehāniski dozēta konkrētās porcijās etc, vai tomēr labāk no dzīvas personas rokām?
Patiesību sakot, manos uzskatos, visa modernizēšanai ir viens baigais mīnuss, proti, cilvēki zaudē darbu.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Tāpēc, ka automāts neiespļaus šķīvī, jo viņam nemēdz būt slikts garīgais. Vienmēr ir darbā laikā. Neslimo. Neprasa lielāku algu. Visiem iekrāmē ēdienu vienādā daudzumā. U.tml.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Protams, taisnība jau ir, bēēt. "Saslimt" var. Un tad var sākt arī špļaut šķīvi, gan citur. Vienādās porcijas- cilvēks, Tu ēdīsi tik, cik es Tev likšu. Ne vairāk, ne mazāk. *evil laugh*
Lielākajā daļā mūsdienu iestādījumu tā būtu, domājams, viena no mazākajām problēmām, gan man, gan vispāri. Lielāko daļu iemeslu te jau minēja biedrs mazeltov, no savas puses varu piebilst, ka man ir personiski iebildumi tikt apkalpotam (as in, to know that somebody is doing tiring, dirty and unpleasant work just to put that little amount of neatly shaped food on my plate), kas man liek justies nekomfortabli un atstāj sajūtu, ka alga, ko attiecīgais indivīds par savu darbu saņem, nebūt nesegtu visu arī tad, ja tā nebūtu aptuveni minimālā.
Komplektā ar manu ne sevišķi attīstīto cilvēkmīlestību un apsverot visus iesaistītos punktus, es viennozīmīgi dodu priekšroku tam, lai darbu, ko cilvēka vietā var pēc iepriekš sastādītas programmas pilnvērtīgi veikt ar saprātu neapveltītas mašīnas, cilvēka vietā pēc iepriekš sastādītas programmas veiktu ar saprātu neapveltītas mašīnas.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Again. Tu mani pārsteidz. ĻOTI labs jautājums. Labs tādēļ, ka tur arī ir visa tā sāls (neuztvert burtiski. :D ). Tad nu es tagad te izvērsīšos, lai dievs man žēlīgs. Ir dienas, kad ēst gribas, bet redzēt nevienu negribas. Ir cilvēki, kuri apmeklē restorānus tieši apkalpošanas, interjera, un, sacīsim tā - kultūras un sociālā kontakta dēļ. Suši restorāni un ķīniešu restorāni ir labs piemērs. Ēšanas procesam klāt nāk vesels etiķetes un uzvedības normu kopums, kas man, personīgi, traucē. Ne tikai traucē, pat šķiet absolūti lieks. No otras puses - Hesburger vai McDonalds līmeņa serviss un apmeklētāju kultūra neko daudz augstāk par primāta līmeni nav evolucionējusi (as in - kurš primāts pirmais rindā aizsniegsies līdz banāna). Tad kāpēc gan neizslēgt šo faktoru un visu šo procesu neautomatizēt, vienlaikus ļaujot arī prognozēt konkrētu pārtikas produktu grupu patēriņu, iespēju robežās izslēdzot pārprodukciju? Un automatizētas porcijas var arī lieliski veidot sabalansētas un veselīgas (a.k.a. nevis čipši-kōla, 'n' stuff). Pārlecot uz priekšu Tev, protams, ir absolūta taisnība, ka automatizācijas rezultātā cilvēki zaudē darbu, un tas ir viens no Z-geist iezīmētajiem, neizbēgamajiem šī ekonomikas modeļa paradoksiem. Kad modelis vairs neder realitātei, ir laiks mainīt modeli. Es ceru, ka saproti, ko ar to gribu teikt (un es negribu teikt 'pseidokomunisms', ja gadījumā tomēr nesaproti. Let me make myself absolutely clear 'bout that.)
P.S. Ja Tu biji domājusi cilvēcisko enerģētiku, tad tas, protams, ir cits stāsts un par to ir grūti spriest. Bet domā, ka pavāre virtuvē ar baigo mīlestību griež kartupeļus? Mājās gatavotas vakariņas tāpat nekas nevar pārspēt (šajā sakarā apakšjautājums - Tev patīk gatavot?)
P.P.S. Un tikai nesaki, ka mēs katrs atkal runājam par to, ko gribam runāt. :P
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Hmmm. Noskatoties video radās daži komentāri, bet tas būtu galīgi pa citu līniju.
Un jā. Nebiju gaidījusi, ka no šī jautājuma, izvērsīsies tāda diskusija :D
Kultūras piedeva IR svarīga ēdot restorānos, kafejnīcās utt. Un piekrītu, ka tas arī rada to šarmu. Bet tajā pašā laikā, es apšaubu, vai es justos ērti superkrutā restorānā, kur viss ir tik sterils un foršs, ka bail pat kam pieskarties. Bet lai man šķīvī visu pa taisno no trubas izmet arī negribās :D [Neuztvert burtiski :D]
Ar cilvēcisko enerģētiku sabiedriskajās ēstuvēs ir ļoti riskanti. Un ne jau iepriekš minētā spļāviena šķīvī dēļ, bet tiešām enerģiju ziņā. Ja man tur tante matam lamādamās kapā tos salātus izlikdama ar katru cirtienu ārā dusmas uz savu vīru, kurš vakar aizdzēries, tad tas ēdiens ne tikai negaršos ne pēc kā, bet arī sabaro mani ar šo nevēlamo enerģiju.
P.S. Man gatavot nepatīk. Izņemot, kad patīk :D Patīk, ja es gatavoju citam. [But not always :D] Tad tajā tiek ielikts viss pozitīvais. Priekš sevis- taisu bez emocijām, un ēdu bez emocijām. Hmm, tādēļ laikam man citu gatavots ēdien [mājās] garšo labāk, jo ir piepildīts ar enerģiju.
P.P.S. Es tā arī negrasījos teikt. Bet savi novērojumi par cilvēku komunikāciju ir. ;)
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
IR svarīga, jā. Vairumam. Bet ko tad, ja negribās? Ja neprasās? Makdonaldi nav alternatīva, lai gan tiek piedāvāti kā tādi. 'Ātrā apkalpošana'. Tas man nezkāpēc atsauc atmiņā veco, labo aņuku: Reklāma: "Mēs visu paveiksim. Ātri, lēti, kvalitatīvi. Izvēlieties jebkurus 2 variantus." :D minddll ļoti precīzi pateica - ja ir iestājies cilvēkmīlestības trūkums (kas, nebraucot citā tēmā, ir tipiska pilsētvides izraisīta problēma), tad ātri vai vēlu tas sāk radīt problēmas. Tāpēc man tik dikti fascinē tā automatizētā restorāna ideja. Nevienam nekas nav jāprasa, ne ar vienu nav jākomunicē. It īpaši, ja negribas, lai tā ķoķa ar savu kultūras un etiķetes trūkumu izbesī.
Labi. Tagad ļaušu Tev padomāt. Jāiet kaut kas pagatavot. Tepat, mājās. :PP
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Nu redz, es ar kā reiz, tikko pabeidzu gatavot vakariņas :D
Maķīti vai Hesīti paēst taču nevar. Un ne cik diži ātri arī nav, ja rindās jāstāv.
Ai, es vispār gribētu saprast, kā tas ir, kad ir šis cilvēkmīlestības trūkums. Varbūt tad es labāk saprastu daudzus/daudz ko. Līdz šim man tāds ir bijis tikai īslaicīgās formās. [Ak, es tikko izdomāju, kāpēc man nepatīk, kad visu pārlieku modernizē.] Tādās reizēs man arī bieži vien negribās ne ar vienu komunicēt, bet ne tik tālu, lai nespētu aiziet paēst. Protams, tiek izraudzītas vietas, kas vislabāk atbilst konkrētajam garastāvoklim.
Tas saucās- anekdote iz dzīves. khe.
Man patiesībā ir jāsteidzas, un nav laika īpaši daudz neko piedomāt šobrīd.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Es nedomāju, ka to var saprast. To var tikai piedzīvot. Tā ir pieredze. Gan jau Tu patiesībā zini, par ko ir runa. Vēl es kaut kur lasīju, ka ir kaut kāds optimālais cilvēku skaits (100 laikam), kas spējīgi pastāvēt kā komūna, esot ciešā kontaktā. Nezinu, vai tas cipars ir precīzs, droši vien ka nē, bet robeža, pie kuras iestājas šis cilvēkmīlestības trūkums, gan pastāv. Tas gluži vienkārši ir slieksnis, pie kura cilvēki pārvēršas par statistiku. Par apkalpoto klientu skaitu restorānā un neko vairāk. Bet nu labi. Lai paliek. Es tikai gribētu dzirdēt viedokli par to, kā ir tad, ja tā nevēlēšanās komunicēt izaug līdz līmenim, kad nevar vairs aiziet normāli paēst.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Pirms pāris dienām es izjutu vēlmi būt vienai. Sēdēju tramvajā un izjutu, cik ļoti traucējoši man likās visi cilvēki, pat tie, kas atradās ārpus transportlīdzekļa, un kam vnk brauca garām. Tādā noskaņā, noteikti es arī dotu priekšroku pārtikas iegādei no tehnikas brīnumiem.
Jā, es arī kkur, kkad biju lasījusi par to cilvēku skaitu, kas spēj pastāvēt līdzās, pārlieku netraucējot viens otram.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Nu nē, ir taču lielās biroju ēkas ar ēdnīcām, ar redeli, pa kuru jāstumj paplāti. Tikai varbūt ne tik liela mēroga kā VEFā. Un par veco periõdiku runājot - mana vecāmamma bija iesējusi avīžu/žurnālu grāmatas. Bērnībā patika šķirstīt, jo pa vidam bija arī visādas bērniem domātas lapas ar stāstiem, dzejoļiem, zīmējumiem. Un sadzīves tehnikas sasniegumi arī bija kruti - nu tur vesela lapa, kur aprakstīta lielā laime, kad vīrs pārnāk mājās ar jaunu putekļu sūcēju un kas tas ir par bezgalkrutu pagrieziena punktu viņa mājsaimnieces dzīvē.
Es vienkārši kādā vietā uzdūros lērumam veco avīžu, sākot ar Perestroikas gadiem un beidzot ar pēdējo Šķēles prihvatizācijas laikmetu. Ļoti interesanti pārlasīt. Ļoti, ļoti interesanti. Cilvēki bildēs tik jauni izskatās.. Tagad visiem jau galvas sirmas, bet problēmas joprojām ir tās pašas. Tātad, ne bez ironijas teikšu, ka kāds īsti nedraudzējas ar galvu, neprot vai drīzāk negrib tās risināt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
VEFa gandrīz pilnīgi automātiskā ēdnīca bija šedevrs un lieku reizi pierāda, ka progress aizgājis nepareizās sliedēs. Vienkārši laiku pa laikam Z-geist filmās tiek pieminētas šādas ēdnīcas kā reāla alternatīva, un te nu tā ir - 26 gadus senā pagātnē. Iedomājies, kā tas izskatītos ar mūsdienu tehniku. Bet šobaltdien mums ir tikai kafijas un sviestmaižu automāti. Ā, un vēl Smita tirgus ekonomika tās ačgārnākajā formā.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Nu jā, izlasīju rakstiņu. Interesati. Es, protams, ar savu dzīvo iztēli uzreiz to visu vizualizēju acu priekšā, un man radās jautājums- Tev, personiski, labāk patiktu saņemt savu ikdienišķās pārtikas porciju, kas ir mehāniski dozēta konkrētās porcijās etc, vai tomēr labāk no dzīvas personas rokām?
Patiesību sakot, manos uzskatos, visa modernizēšanai ir viens baigais mīnuss, proti, cilvēki zaudē darbu.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Uh.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Komplektā ar manu ne sevišķi attīstīto cilvēkmīlestību un apsverot visus iesaistītos punktus, es viennozīmīgi dodu priekšroku tam, lai darbu, ko cilvēka vietā var pēc iepriekš sastādītas programmas pilnvērtīgi veikt ar saprātu neapveltītas mašīnas, cilvēka vietā pēc iepriekš sastādītas programmas veiktu ar saprātu neapveltītas mašīnas.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
no, wait... Ctr+C, Ctr+V... Tagad ir arī manējās. :]
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Ir dienas, kad ēst gribas, bet redzēt nevienu negribas. Ir cilvēki, kuri apmeklē restorānus tieši apkalpošanas, interjera, un, sacīsim tā - kultūras un sociālā kontakta dēļ. Suši restorāni un ķīniešu restorāni ir labs piemērs. Ēšanas procesam klāt nāk vesels etiķetes un uzvedības normu kopums, kas man, personīgi, traucē. Ne tikai traucē, pat šķiet absolūti lieks.
No otras puses - Hesburger vai McDonalds līmeņa serviss un apmeklētāju kultūra neko daudz augstāk par primāta līmeni nav evolucionējusi (as in - kurš primāts pirmais rindā aizsniegsies līdz banāna). Tad kāpēc gan neizslēgt šo faktoru un visu šo procesu neautomatizēt, vienlaikus ļaujot arī prognozēt konkrētu pārtikas produktu grupu patēriņu, iespēju robežās izslēdzot pārprodukciju? Un automatizētas porcijas var arī lieliski veidot sabalansētas un veselīgas (a.k.a. nevis čipši-kōla, 'n' stuff). Pārlecot uz priekšu Tev, protams, ir absolūta taisnība, ka automatizācijas rezultātā cilvēki zaudē darbu, un tas ir viens no Z-geist iezīmētajiem, neizbēgamajiem šī ekonomikas modeļa paradoksiem. Kad modelis vairs neder realitātei, ir laiks mainīt modeli. Es ceru, ka saproti, ko ar to gribu teikt (un es negribu teikt 'pseidokomunisms', ja gadījumā tomēr nesaproti. Let me make myself absolutely clear 'bout that.)
P.S. Ja Tu biji domājusi cilvēcisko enerģētiku, tad tas, protams, ir cits stāsts un par to ir grūti spriest. Bet domā, ka pavāre virtuvē ar baigo mīlestību griež kartupeļus? Mājās gatavotas vakariņas tāpat nekas nevar pārspēt (šajā sakarā apakšjautājums - Tev patīk gatavot?)
P.P.S. Un tikai nesaki, ka mēs katrs atkal runājam par to, ko gribam runāt. :P
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Un jā. Nebiju gaidījusi, ka no šī jautājuma, izvērsīsies tāda diskusija :D
Kultūras piedeva IR svarīga ēdot restorānos, kafejnīcās utt. Un piekrītu, ka tas arī rada to šarmu. Bet tajā pašā laikā, es apšaubu, vai es justos ērti superkrutā restorānā, kur viss ir tik sterils un foršs, ka bail pat kam pieskarties. Bet lai man šķīvī visu pa taisno no trubas izmet arī negribās :D [Neuztvert burtiski :D]
Ar cilvēcisko enerģētiku sabiedriskajās ēstuvēs ir ļoti riskanti. Un ne jau iepriekš minētā spļāviena šķīvī dēļ, bet tiešām enerģiju ziņā. Ja man tur tante matam lamādamās kapā tos salātus izlikdama ar katru cirtienu ārā dusmas uz savu vīru, kurš vakar aizdzēries, tad tas ēdiens ne tikai negaršos ne pēc kā, bet arī sabaro mani ar šo nevēlamo enerģiju.
P.S. Man gatavot nepatīk. Izņemot, kad patīk :D Patīk, ja es gatavoju citam. [But not always :D] Tad tajā tiek ielikts viss pozitīvais. Priekš sevis- taisu bez emocijām, un ēdu bez emocijām.
Hmm, tādēļ laikam man citu gatavots ēdien [mājās] garšo labāk, jo ir piepildīts ar enerģiju.
P.P.S. Es tā arī negrasījos teikt. Bet savi novērojumi par cilvēku komunikāciju ir. ;)
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Labi. Tagad ļaušu Tev padomāt. Jāiet kaut kas pagatavot. Tepat, mājās. :PP
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Maķīti vai Hesīti paēst taču nevar. Un ne cik diži ātri arī nav, ja rindās jāstāv.
Ai, es vispār gribētu saprast, kā tas ir, kad ir šis cilvēkmīlestības trūkums. Varbūt tad es labāk saprastu daudzus/daudz ko. Līdz šim man tāds ir bijis tikai īslaicīgās formās. [Ak, es tikko izdomāju, kāpēc man nepatīk, kad visu pārlieku modernizē.] Tādās reizēs man arī bieži vien negribās ne ar vienu komunicēt, bet ne tik tālu, lai nespētu aiziet paēst. Protams, tiek izraudzītas vietas, kas vislabāk atbilst konkrētajam garastāvoklim.
Tas saucās- anekdote iz dzīves. khe.
Man patiesībā ir jāsteidzas, un nav laika īpaši daudz neko piedomāt šobrīd.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Vēl es kaut kur lasīju, ka ir kaut kāds optimālais cilvēku skaits (100 laikam), kas spējīgi pastāvēt kā komūna, esot ciešā kontaktā. Nezinu, vai tas cipars ir precīzs, droši vien ka nē, bet robeža, pie kuras iestājas šis cilvēkmīlestības trūkums, gan pastāv. Tas gluži vienkārši ir slieksnis, pie kura cilvēki pārvēršas par statistiku. Par apkalpoto klientu skaitu restorānā un neko vairāk.
Bet nu labi. Lai paliek. Es tikai gribētu dzirdēt viedokli par to, kā ir tad, ja tā nevēlēšanās komunicēt izaug līdz līmenim, kad nevar vairs aiziet normāli paēst.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Jā, es arī kkur, kkad biju lasījusi par to cilvēku skaitu, kas spēj pastāvēt līdzās, pārlieku netraucējot viens otram.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Un par veco periõdiku runājot - mana vecāmamma bija iesējusi avīžu/žurnālu grāmatas. Bērnībā patika šķirstīt, jo pa vidam bija arī visādas bērniem domātas lapas ar stāstiem, dzejoļiem, zīmējumiem. Un sadzīves tehnikas sasniegumi arī bija kruti - nu tur vesela lapa, kur aprakstīta lielā laime, kad vīrs pārnāk mājās ar jaunu putekļu sūcēju un kas tas ir par bezgalkrutu pagrieziena punktu viņa mājsaimnieces dzīvē.
Un sasniegusi 137 gadu vecumu secināšu, ka nekas nav mainījies. Vismaz ne uz labāku. :D
Es vienkārši kādā vietā uzdūros lērumam veco avīžu, sākot ar Perestroikas gadiem un beidzot ar pēdējo Šķēles prihvatizācijas laikmetu. Ļoti interesanti pārlasīt. Ļoti, ļoti interesanti. Cilvēki bildēs tik jauni izskatās.. Tagad visiem jau galvas sirmas, bet problēmas joprojām ir tās pašas. Tātad, ne bez ironijas teikšu, ka kāds īsti nedraudzējas ar galvu, neprot vai drīzāk negrib tās risināt.