Pilota memuāri.

Look what we had.

Look what we had.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
  • Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.

    Es nedomāju, ka to var saprast. To var tikai piedzīvot. Tā ir pieredze. Gan jau Tu patiesībā zini, par ko ir runa.
    Vēl es kaut kur lasīju, ka ir kaut kāds optimālais cilvēku skaits (100 laikam), kas spējīgi pastāvēt kā komūna, esot ciešā kontaktā. Nezinu, vai tas cipars ir precīzs, droši vien ka nē, bet robeža, pie kuras iestājas šis cilvēkmīlestības trūkums, gan pastāv. Tas gluži vienkārši ir slieksnis, pie kura cilvēki pārvēršas par statistiku. Par apkalpoto klientu skaitu restorānā un neko vairāk.
    Bet nu labi. Lai paliek. Es tikai gribētu dzirdēt viedokli par to, kā ir tad, ja tā nevēlēšanās komunicēt izaug līdz līmenim, kad nevar vairs aiziet normāli paēst.
    • Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.

      Pirms pāris dienām es izjutu vēlmi būt vienai. Sēdēju tramvajā un izjutu, cik ļoti traucējoši man likās visi cilvēki, pat tie, kas atradās ārpus transportlīdzekļa, un kam vnk brauca garām. Tādā noskaņā, noteikti es arī dotu priekšroku pārtikas iegādei no tehnikas brīnumiem.

      Jā, es arī kkur, kkad biju lasījusi par to cilvēku skaitu, kas spēj pastāvēt līdzās, pārlieku netraucējot viens otram.
      • Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.

        Šobrīd man ir intuitīva nojauta, ka Tu patiesībā par visu zini daudz, DAUDZ vairāk, nekā šķiet.
Powered by Sviesta Ciba