Nu redz, es ar kā reiz, tikko pabeidzu gatavot vakariņas :D
Maķīti vai Hesīti paēst taču nevar. Un ne cik diži ātri arī nav, ja rindās jāstāv.
Ai, es vispār gribētu saprast, kā tas ir, kad ir šis cilvēkmīlestības trūkums. Varbūt tad es labāk saprastu daudzus/daudz ko. Līdz šim man tāds ir bijis tikai īslaicīgās formās. [Ak, es tikko izdomāju, kāpēc man nepatīk, kad visu pārlieku modernizē.] Tādās reizēs man arī bieži vien negribās ne ar vienu komunicēt, bet ne tik tālu, lai nespētu aiziet paēst. Protams, tiek izraudzītas vietas, kas vislabāk atbilst konkrētajam garastāvoklim.
Tas saucās- anekdote iz dzīves. khe.
Man patiesībā ir jāsteidzas, un nav laika īpaši daudz neko piedomāt šobrīd.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Es nedomāju, ka to var saprast. To var tikai piedzīvot. Tā ir pieredze. Gan jau Tu patiesībā zini, par ko ir runa. Vēl es kaut kur lasīju, ka ir kaut kāds optimālais cilvēku skaits (100 laikam), kas spējīgi pastāvēt kā komūna, esot ciešā kontaktā. Nezinu, vai tas cipars ir precīzs, droši vien ka nē, bet robeža, pie kuras iestājas šis cilvēkmīlestības trūkums, gan pastāv. Tas gluži vienkārši ir slieksnis, pie kura cilvēki pārvēršas par statistiku. Par apkalpoto klientu skaitu restorānā un neko vairāk. Bet nu labi. Lai paliek. Es tikai gribētu dzirdēt viedokli par to, kā ir tad, ja tā nevēlēšanās komunicēt izaug līdz līmenim, kad nevar vairs aiziet normāli paēst.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Pirms pāris dienām es izjutu vēlmi būt vienai. Sēdēju tramvajā un izjutu, cik ļoti traucējoši man likās visi cilvēki, pat tie, kas atradās ārpus transportlīdzekļa, un kam vnk brauca garām. Tādā noskaņā, noteikti es arī dotu priekšroku pārtikas iegādei no tehnikas brīnumiem.
Jā, es arī kkur, kkad biju lasījusi par to cilvēku skaitu, kas spēj pastāvēt līdzās, pārlieku netraucējot viens otram.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Maķīti vai Hesīti paēst taču nevar. Un ne cik diži ātri arī nav, ja rindās jāstāv.
Ai, es vispār gribētu saprast, kā tas ir, kad ir šis cilvēkmīlestības trūkums. Varbūt tad es labāk saprastu daudzus/daudz ko. Līdz šim man tāds ir bijis tikai īslaicīgās formās. [Ak, es tikko izdomāju, kāpēc man nepatīk, kad visu pārlieku modernizē.] Tādās reizēs man arī bieži vien negribās ne ar vienu komunicēt, bet ne tik tālu, lai nespētu aiziet paēst. Protams, tiek izraudzītas vietas, kas vislabāk atbilst konkrētajam garastāvoklim.
Tas saucās- anekdote iz dzīves. khe.
Man patiesībā ir jāsteidzas, un nav laika īpaši daudz neko piedomāt šobrīd.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Vēl es kaut kur lasīju, ka ir kaut kāds optimālais cilvēku skaits (100 laikam), kas spējīgi pastāvēt kā komūna, esot ciešā kontaktā. Nezinu, vai tas cipars ir precīzs, droši vien ka nē, bet robeža, pie kuras iestājas šis cilvēkmīlestības trūkums, gan pastāv. Tas gluži vienkārši ir slieksnis, pie kura cilvēki pārvēršas par statistiku. Par apkalpoto klientu skaitu restorānā un neko vairāk.
Bet nu labi. Lai paliek. Es tikai gribētu dzirdēt viedokli par to, kā ir tad, ja tā nevēlēšanās komunicēt izaug līdz līmenim, kad nevar vairs aiziet normāli paēst.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.
Jā, es arī kkur, kkad biju lasījusi par to cilvēku skaitu, kas spēj pastāvēt līdzās, pārlieku netraucējot viens otram.
Re: Ir tik sasodīti interesanti lasīt vecas avīzes.