Pilota memuāri.

Hmmm. Noskatoties video radās daži komentāri, bet tas būtu galīgi pa citu līniju.

Un jā. Nebiju gaidījusi, ka no šī jautājuma, izvērsīsies tāda diskusija :D

Kultūras piedeva IR svarīga ēdot restorānos, kafejnīcās utt. Un piekrītu, ka tas arī rada to šarmu. Bet tajā pašā laikā, es apšaubu, vai es justos ērti superkrutā restorānā, kur viss ir tik sterils un foršs, ka bail pat kam pieskarties. Bet lai man šķīvī visu pa taisno no trubas izmet arī negribās :D [Neuztvert burtiski :D]

Ar cilvēcisko enerģētiku sabiedriskajās ēstuvēs ir ļoti riskanti. Un ne jau iepriekš minētā spļāviena šķīvī dēļ, bet tiešām enerģiju ziņā. Ja man tur tante matam lamādamās kapā tos salātus izlikdama ar katru cirtienu ārā dusmas uz savu vīru, kurš vakar aizdzēries, tad tas ēdiens ne tikai negaršos ne pēc kā, bet arī sabaro mani ar šo nevēlamo enerģiju.

P.S. Man gatavot nepatīk. Izņemot, kad patīk :D Patīk, ja es gatavoju citam. [But not always :D] Tad tajā tiek ielikts viss pozitīvais. Priekš sevis- taisu bez emocijām, un ēdu bez emocijām.
Hmm, tādēļ laikam man citu gatavots ēdien [mājās] garšo labāk, jo ir piepildīts ar enerģiju.

P.P.S. Es tā arī negrasījos teikt. Bet savi novērojumi par cilvēku komunikāciju ir. ;)