Pilota memuāri.

Again. Tu mani pārsteidz. ĻOTI labs jautājums. Labs tādēļ, ka tur arī ir visa tā sāls (neuztvert burtiski. :D ). Tad nu es tagad te izvērsīšos, lai dievs man žēlīgs.
Ir dienas, kad ēst gribas, bet redzēt nevienu negribas. Ir cilvēki, kuri apmeklē restorānus tieši apkalpošanas, interjera, un, sacīsim tā - kultūras un sociālā kontakta dēļ. Suši restorāni un ķīniešu restorāni ir labs piemērs. Ēšanas procesam klāt nāk vesels etiķetes un uzvedības normu kopums, kas man, personīgi, traucē. Ne tikai traucē, pat šķiet absolūti lieks.
No otras puses - Hesburger vai McDonalds līmeņa serviss un apmeklētāju kultūra neko daudz augstāk par primāta līmeni nav evolucionējusi (as in - kurš primāts pirmais rindā aizsniegsies līdz banāna). Tad kāpēc gan neizslēgt šo faktoru un visu šo procesu neautomatizēt, vienlaikus ļaujot arī prognozēt konkrētu pārtikas produktu grupu patēriņu, iespēju robežās izslēdzot pārprodukciju? Un automatizētas porcijas var arī lieliski veidot sabalansētas un veselīgas (a.k.a. nevis čipši-kōla, 'n' stuff). Pārlecot uz priekšu Tev, protams, ir absolūta taisnība, ka automatizācijas rezultātā cilvēki zaudē darbu, un tas ir viens no Z-geist iezīmētajiem, neizbēgamajiem šī ekonomikas modeļa paradoksiem. Kad modelis vairs neder realitātei, ir laiks mainīt modeli. Es ceru, ka saproti, ko ar to gribu teikt (un es negribu teikt 'pseidokomunisms', ja gadījumā tomēr nesaproti. Let me make myself absolutely clear 'bout that.)

P.S. Ja Tu biji domājusi cilvēcisko enerģētiku, tad tas, protams, ir cits stāsts un par to ir grūti spriest. Bet domā, ka pavāre virtuvē ar baigo mīlestību griež kartupeļus? Mājās gatavotas vakariņas tāpat nekas nevar pārspēt (šajā sakarā apakšjautājums - Tev patīk gatavot?)

P.P.S. Un tikai nesaki, ka mēs katrs atkal runājam par to, ko gribam runāt. :P