Nu nē, ir taču lielās biroju ēkas ar ēdnīcām, ar redeli, pa kuru jāstumj paplāti. Tikai varbūt ne tik liela mēroga kā VEFā. Un par veco periõdiku runājot - mana vecāmamma bija iesējusi avīžu/žurnālu grāmatas. Bērnībā patika šķirstīt, jo pa vidam bija arī visādas bērniem domātas lapas ar stāstiem, dzejoļiem, zīmējumiem. Un sadzīves tehnikas sasniegumi arī bija kruti - nu tur vesela lapa, kur aprakstīta lielā laime, kad vīrs pārnāk mājās ar jaunu putekļu sūcēju un kas tas ir par bezgalkrutu pagrieziena punktu viņa mājsaimnieces dzīvē.
Es vienkārši kādā vietā uzdūros lērumam veco avīžu, sākot ar Perestroikas gadiem un beidzot ar pēdējo Šķēles prihvatizācijas laikmetu. Ļoti interesanti pārlasīt. Ļoti, ļoti interesanti. Cilvēki bildēs tik jauni izskatās.. Tagad visiem jau galvas sirmas, bet problēmas joprojām ir tās pašas. Tātad, ne bez ironijas teikšu, ka kāds īsti nedraudzējas ar galvu, neprot vai drīzāk negrib tās risināt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Un par veco periõdiku runājot - mana vecāmamma bija iesējusi avīžu/žurnālu grāmatas. Bērnībā patika šķirstīt, jo pa vidam bija arī visādas bērniem domātas lapas ar stāstiem, dzejoļiem, zīmējumiem. Un sadzīves tehnikas sasniegumi arī bija kruti - nu tur vesela lapa, kur aprakstīta lielā laime, kad vīrs pārnāk mājās ar jaunu putekļu sūcēju un kas tas ir par bezgalkrutu pagrieziena punktu viņa mājsaimnieces dzīvē.
Un sasniegusi 137 gadu vecumu secināšu, ka nekas nav mainījies. Vismaz ne uz labāku. :D
Es vienkārši kādā vietā uzdūros lērumam veco avīžu, sākot ar Perestroikas gadiem un beidzot ar pēdējo Šķēles prihvatizācijas laikmetu. Ļoti interesanti pārlasīt. Ļoti, ļoti interesanti. Cilvēki bildēs tik jauni izskatās.. Tagad visiem jau galvas sirmas, bet problēmas joprojām ir tās pašas. Tātad, ne bez ironijas teikšu, ka kāds īsti nedraudzējas ar galvu, neprot vai drīzāk negrib tās risināt.