|
|
|
Jūnijs 14., 2024
kra
| 11:09
a kur tad lai paliek Lampas laikā? viss, ko skatos, jau nobukots.
variants telšu pilsētiņa neliekas baigi karsts, bet varbūt tomēr.
|
shelly
 | 10:51
Neticami, bet fakts - projektiņam viss pa lielam no manas puses gatavs, šodien beidzamā darbadiena pirms 2 nedēļu atvaļinājuma.
Vēl jo neticamāks ir fakts, ka man nav vispār nekādu plānu.
Varētu kā pirmo ieplānot padzerties ūdeni, jo ar visiem darbiem esmu izkaltusi kā Tuksneša suns no "Lotes".
|
zilnezal
 | 04:26
Uzlūkojot vidi kā ideoloģiju, mēs jau nonākam tajā apkārtnes uztveres zonā, kura savā ziņā ir atsaistīta no realitātes – vai drīzāk, liek redzēt, ka ainavas izskatu ietekmējuši nevis ārēji (lasīt: dabas) spēki, bet gan iekšēji impulsi (iekšēji – sabiedrības ietvaros).
|
zilnezal
| 04:11
Gribēju pastāstīt, ka es mācos būt ar sevi (cik banāli). Vispār ir grūti. Tas laikam nemiers. Gribas kaut kur skriet, vai drīzāk – gribas būt, bet būt visvieglāk ir esot ar cilvēkiem, piemēram. Vai kaut ko darot. Agrāk gan bija grūtāk, tagad piefiksēju – tad man tiešām šķita, ka es pārstāšu eksistēt, ja nebūšu kustībā, virpulī, cilvēkos. Ka viss apstāsies.
Daļēji jau tā ir, risks pastāv. Ja ļoti ilgi nelien laukā no alas, tad pats aizmirsti, kā sarunāties, bet citi – kā tevi uzrunāt. Bet tas laikam nav šis gadījums.
Varbūt šī ir kārtējā pieaugšana, viena no miljons.
Pamanīju, ka nemiers+vājums=tiekšanās pēc mīlestības un apvainošanās, bet nemiers+enerģija= tiekšanās pēc action un pārsātināšanās tā rezultātā. Pirmo vieglāk noķert, jo tur ir tas besis un melanholija klāt, kas zvana trauksmes zvanus, ka kaut kas nav ok. Otro tikai tagad pamanu – citādi mūžīgais aplis, kur pārsātinos, satrakojos, tad jāatgūstas, bet, tikko kā atgriežas spēki, liekas, ka kaut kur jāmauc, jāskrien līdzi pulkstenim, dzīvei.
tā lūk. lieku sev katru dienu braukāt ar riteni vienai. bez austiņām. smadzenes pārāk pieradušas pie action, sāk nepamanīt mazos dzīves priekus, tādus, kā tikšana apsēsties pirmajā vietā autobusā un saule un smieklīgas cepures.
xoxo
|
Jūnijs 13., 2024
prtg
 | 23:12
Safe House (2012)
|
prtg
| 21:14
Red Eye (2005)
|
zvaigznjustari
 | 16:17
piezīmes no Šveices:
1) jebkurā vietā izcili garšīgs krāna ūdens
2) neskūtie zālāji pilsētās - Cīrihes centrā zied pļavas puķes
3) viss dārgāks un dārgi, bet ne bio dārzeņi vai itāļu vīns
|
evy
 | 09:03
biju desmit dienu piespiedu atpūtā no darba. piespiedu - jo vasara gauži sūdīgi mums te darbā pēc cipariem izskatās, tāpēc bija jāņem atvaļinājumi. es gan neteiktu, ka baigi godīgi, ka es vienīgā no menedžmenta dabūju 10 diesnas "nodedzināt", jo man jau tāpat neesot plānu, jo man jau nav vīra vai bērnu. labi, pohuj. atpūsties tāpat man vajadzēja, jo darbs jau uz bimbu vilka pēdējās nedēļās.
un ko desmit dienas sadarīju? faking neko! trīs dienas pa pludmali novārtījos, pārējās pa kačalkas nodarbībām, kaut kādiem šopingiem un vārtīšanos mājās. atpūtos? jā. vēl gribu? jāāāāāā! bet nespīd līdz kādam septembrim.
|
Jūnijs 12., 2024
inese_tk
 | 10:41 - jūnijs
tātad, dārgie draugi. lai gan pasaule visu laiku sadodas rokās, lai liktu visdažādākos šķēršļus gan albuma tapšanai, gan koncerta organizēšanai, es ļoti priecāšos jūs redzēt nākampiektdien, 21. jūnijā Savvaļā. būs Līgu pH3 jaunā, introverto Jāņu dziesmu albuma "Ne tā gaida Jāņa bērnus" prezentācijas koncerts, kopā ar mums muzicēs Uguns Guntis un Ieva Rūtentāle. ciemos būs arī Sarma Gabrēna. plānojam sākt ap 20.00 un beigt ap saules rietu, lai iekurtu lielo saulgriežu ugunskuru.
rekur var paklausīt pirmo dziesmu - tas nav nekāds īpašais superhīts, manliekas visi būs superhīti, vienkārši šo Kārlis samiksēja un pabeidza pirmo
https://ligasph3.bandcamp.com/track/buldurj-nis
beidzot esam arī sociālajos tīklos, ja paši esat pārāk introverti, lai apmeklētu introvertāko saulgriežu pasākumu ever, tad padalieties ar info tālāk. relīzi izsūtīju, bet acīmredzot medijiem tik intorvertas lietas neinteresē.
https://www.instagram.com/ligas_ph3/
https://www.facebook.com/ligasph3
|
adinkra
| 08:07 - mūzika galvā
No daudzajiem garajiem ierakstiem par putniņiem, puķītēm un būšanu, kas katru dienu top manā galvā, maz kas tiek ārā. Visādas nenozīmības, tātad.
Divas nedēļas man bija pielipis Вillijs . Tikai akustiskā versijā ar sievietes vokālu. Lieki teikt, ka par Billija (un viņš laikam pat vēl dzīvs) eksistenci bija pilnībā piemirsies, un nav ne jausmas, no kādas bērnības smadzenes šito izcēla. Bet nu, pēc divām nedēļām vairāk gribas teikt nevis hei, bet ej, māšel.
Tad nu šorīt pamodos ar Veljanova your decision , vai nav mīlīgi. Tikai man tas gabals ne pārāk patīk un nez cik ilgi tagad būs jāklausās.
|
prtg
| 00:26
Carnal Knowledge (1971)
|
Jūnijs 11., 2024
zvaigznjustari
| 20:37
jāatceras pirms jāņiem izņemt industrial. im done w the fucker
|
dzeltens
 | 20:22
Tas ir normāli, ka, tuvojoties 40, sāk gribēties leoparda kleitu?
Kur jūs pērkat savējās?
|
prtg
| 16:38
Nezināšanas asimetrijas paradokss: klausoties citos, mēs viegli nosakām runātāju nekompetenci, bet nezinām savu nezināšanu, kad to demonstrējam kompetentākiem par sevi.
|
prtg
| 01:21
Catch-22 (1970)
|
|
|