|
|
|
Jūnijs 20., 2024
kochka
 | 21:53 - Ēnas cildinājums un "Restarts lasīšanai"
Šovakar gribēju nofotografēt ēnas veidotu zīmējumu, bet, kamēr meklēju pareizo kadrējumu, sauli aizsedza mākonis un fotoobjekts izgaisa. Varbūt tas līdzinās mazā puisēna centieniem noķert mammas pūstos ziepjuburbuļus? (vakara aina parkā)
Reizēm arī man patīk cilvēkus salīdzināt ar grāmatām. Vasara ir ceļojumu laiks gan cilvēkiem, gan grāmatām. Šķiet, ka bibliotēkas grāmatas vasarā ir vislielākās ceļotājas pie bērniem uz viņu iztēles zemēm (vasaras lasīšana). Kad no rīta gāju uz darbu cauri parkam, redzēju kādu tēti lasām kopā ar dēlu.
Kopš visu uztveru mierīgāk un neko vairs papildus nedaru, elpas trūkums un smakšanas sajūta pazuduši.
|
ctulhu
 | 21:10 - Notīrīja, bet
https://jauns.lv/raksts/arzemes/610326-klimata-vandali-kerusies-pie-pasaules-vestures-lepnuma-ap-4500-gadu-senajiem-stounhendzas-akmeniem
/Atbildību par protestu uzņēmās protesta grupa "Just Stop Oil", kas vēlas, lai nākamā Lielbritānijas valdība apņemas līdz 2030.gadam pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā. /
Joprojām nesaprotu kur problēma kriminalizēt šādas organizācijas, vadītājus, organizatorus un izpildītājus saucot pie atbildības un tiesājot, finansu līdzekļus un īpašumus iesaldējot un konfiscējot.
OK, ja mēs esam precīzi, tad terorisms tas ir gadījumā ja uzbrukts cilvēkiem, ja uzbrukts objektiem, infrastruktūrai, pieminekļiem - tad sabotāža jeb diversija.
Bet nu pardom, es domāju ka vairumā valstu krimināallikumos ir definēta sabotāža un diversija un attiecīgi saukt pie atbildības nebūtu lielu problēmu.
Citādi sanāk ka mēs te rietumos kultivējam tādus pašus kādi ir/ bija isis un taleban fundamentālisti kuri savu jobnuto ideju dēļ iznīcināja vēstures pieminekļus Afganistāna, Irākā. Kaut kā paliek grūti pamanīt atšķirību.
|
kra
| 15:51
zāles plaušana ir mana meditācija, es pilnīgi mierīgi varētu visu atvaļinājumu šitā "nopļaut"
|
dienasgramata
 | 15:29
LSM. Pļavas ir kā dusošās princeses, kuras gaida govs mēli, kas tās pamodinās – tā par pļavu apsaimniekošanas ieguvumiem norādīja Latvijas Dabas fonda eksperte un botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova.
|
inese_tk
 | 08:29 - jūnijs
es nevaru. man viss vienkārši ārprātīgi besī un kaitina. ar Līgu albuma iznākšanu viss iet drausmīgi čakarīgi + vakar bija pēdējais mēģis pirms koncerta un manliekas, mēs nekad neesam dziedājušas tik slikti. iekiko stress, bet vajadzētu vēl vismaz 5 garos mēģus, lai viss būtu jau tik iedrillēts, ka var autopilotā visu izdarīt. laika tam nav un nebija. jauno albumu nevarēsiet likt arī savās spotify Jāņu pleilistēs, jo tikai vakar parādījās gala mikss. spotifayā salikām, bet līdz publicēšanai var paiet 5 darbdienas. un tad jau tas vairs vispār nebūs aktuāli. bet klausieties bandcampā. tur arī vakar salikām. man tikai kaut kad jāpaspēj samainīt vizuāļi, kuri ienāca šonakt 2 naktī.
darbs gāžās virsū neapturamā straumē, es jūtos vainīga, ka pametu kolēģi vienu un darbdienā veltu 4h lai pārvietotos uz Rīgu un atpakaļ un apmeklēju Līgu mēģi. šodiena būs ārprātīga. droši vien tāpēc es prokrastrinēju rakstot te. jo neizsakāmi negribas. man vienkārši tas viss tik ļoti neinteresē un izsūc.
pirms pāris dienām zvanīja māte- viņa ir pensionāru ekskursijā Vācijā. brāļa sieva (tā paša, kurš ir izdomājis, ka viņam ir vēzis un kurš kategoriski atsakās iet pie ārsta vai veikt jebkādus izmeklējumus un vnk lēnām dilst gulšņājot mājās) esot nokritusi (viņai bija insults pirms 7 gadiem, viņa ir tāda, kas tipa var piecelties un apiet apli pa istabu). viņš nevarējis viņu piecelt, mums nav zvanījis. māte teica - varbūt K var rīt iebraukt pie viņiem nočekot situāciju, JO TU JAU NESPĒJ. pēc garākas klusuma pauzes viņa laikam saprata, ka laikam kaut ko ne tā pateikusi un nervozi piebilda - jo tev gan jau jābrauc uz valmiermuižu. katrā ziņā tas nebija tas, ko gribējās dzirdēt no mātes šajā dzīves posmā. es pat īsti nesaprotu kāpēc viņa to teica, bet acīmredzot tas ir tas, kā viņa par mani jūtas un domā.
ļoti gaidīju Jāņu brīvdienas. īpaši sestdienu, kad pēc konča un pirms Jāņu svinēšanas varētu pabūt savā nodabā un drusku atiet no stresiem un imersēties dārzā un mežā. bet še tev- krustmātei nomira māte un sestdien ir bēres.
runājot par darbu un tā pienākumiem, es cenšos sevi pastiprināti vērot. 6dien organizējām tirdziņu, bija visādi stresaini pienākumi (vietu ierādītājs tirgotājiem ir diezgan crazy, jo viņi ierodas barā un metas virsū kā haizivis), tirgošanās nodevas iekasēšana no ~115 tirgotājiem, visa diena uz kājām un komunicējot ar pilnīgi svešiem cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa bija jauki un atsaucīgi, bet bija arī daži pilnīgi pimpji. toties ārā, nevis telpās. likās, ka darbdienas beigās pēc tā visa būšu pilnīgi dead, bet aizbraucu mājās, paēdu un mierīgi aizgāju rosīties dārzā. izrādījās pēc šādas dienas man ir tam kapacitāte. kamēr pēc visas dienas, kas mierīgi nosēdēta pie kompja rakstot epastiņus un taisot tabuliņas es jūtos kā pilnīgs zombijs un man nav spēka vispār neko vairs darīt.
vienu rītu pamodos ar domu, ka moš way out ir stāties doktorantūrā un rakstīt diseni par Grīnbergiem. bet tas arī būs sēdēšana pie datora un drausmīgs spiediens. vienīgi - tas attieksies tikai uz mani. šobrīd es jūtos slikti kolēģes priekšā, kas izvēlējās mani šim darbam no lielas kandidātu čupas un, kura reāli dara vājprātīgu apjomu ar darbu, kamēr es freezoju un panikoju un ciešu.
vēl ar sāpošu sirdi atteicu vēl vienu ēst taisīšanas piedāvājumu. bija gan biedējošs, jo apm nedēļu un 50 cilvēkiem. Rīgā. bet tieši tajā nedēļā ir vairāki pasākumi Vmuižā un diezgan nereāli savienot. Savvaļas nometnes ēst gatavošanu, kam biju jau sen piekritusi, nācās atteikt, jo iekrita tieši etnofesta nedēļā.
ļoti ilgojos pēc dārza, meža, zirga un miera. un tīras un kārtīgas mājas. mani nomierina tīra un kārtīga māja, bet es tiešām neatceros, kad pēdējo reizi mazgāju grīdas.
Garastāvoklis:: dirsā. jābrauc uz darbu
|
Jūnijs 19., 2024
az
 | 23:15
F L A M I N G O N E, a real image by Miles Astray, won an artificial intelligence photography competition before it was disqualified.
I was hoping that if it won, it would show that nature still outdoes the machine in terms of creativity and beauty and fascination
|
pajautaa
[lavendera]
 | 22:10 - Kā noskaidrot, cik maksā grāmatas vecajā drukā?
1825. gada Bībele aplauztos koka vākos, 1907. gada "Latviešu rakstniecības vēsture skolām" un 1899. gada "Davida nama lielskungs jeb Udines vēstules".
|
prtg
 | 21:47
Bļodveida zibens
|
ctulhu
| 20:54 - #uzzinu pēdējais
Izrādās, ka mapats ir žīdu prettanku raķete
https://en.wikipedia.org/wiki/MAPATS
un vēl ivritā mapats nozīmē eksploziju.
Bet nu katrā ziņā - saēdos kotletes, sanāca mapats - varētu būt adaptējams termins.
|
zvaigznjustari
 | 19:41
man sadīga VISI cukīnī, pipari, delfīnijas un baklažāni, ja kāds Vidzemes pusē godprātīgs ņēmējs un audzinātājs, padalīšos!
|
ctulhu
| 14:31 - Sabotāža
Atkal tiek mēģināts pielīdzināt cilvēkus dzīvniekiem un līdz ar to izbīdīt ``dzīvnieku tiesību`` konceptu
That has prompted a group of top researchers on animal cognition to publish a new pronouncement that they hope will transform how scientists and society view — and care — for animals."
pamatojoties uz zināmo faktu, ka
" A surprising range of creatures have shown evidence of conscious thought or experience, including insects, fish and some crustaceans.
Fakts, ka dzīvniekiem ir nervu sistēma nenozīmē ka dzīvnieki ir tiesību subjekti, tiesības un pienākumi ir tikai saprātīgām būtnēm, vienīgās mums zināmās saprātīgās būtnes pagaidām ir cilvēki.
|
kochka
| 12:59 - Jaunās rakstnieces
Šoreiz autobusā pretī sēdēja divas jaunas meitenes, pēdējo klašu skolnieces. Viena no viņām izvilka vienkāršu rūtiņu kladi ar sadzeltējušām lapām un deva blaskussēdētājai, man šķiet, ka tādas veikalos vairs nevar nopirkt. Teica draudzenei, ka tas viņas sarakstītais. Skolas laikā pietrūcis rakstīšanas, tagad vasarā daudz rakstīšot. Un kurš teica, ka mūsdienu jaunieši neraksta ar roku? Šķiet, ka būs jāsāk krāt šīs nestandarta situācijas, jo man pārsvarā sadzīvē rādās jaunieši, kas apgāž visus dzirdētos stereotipus, pat ja bez visām sadzīves ainām jau sen šķiet kā veca nospēlēta plate vai lozungi, ko bieži atkārto bez iedzilināšanās. Un ja tiešām strādā tas joks, ka redzam tikai to, ko gribam redzēt? Tad jau nemaz nesanāk tikt no saviem priekšstatiem ārā. Ja, arī man.
|
ctulhu
| 00:25 - Terminēt malāriju
Izbeigt malāriju likvidējot malārijas odu sugu - laba vai slikta ideja?
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC9463432/
Mans ieteikums - savākt šo insektu paraugus rezervei un referencei, pēc tam palaist sugas iznīcināšanu, pēc tam ja vajag - reintroducēt bet jau tīrus, bez malārijas patogēniem.
|
zilnezal
 | 00:19
lasu jaunu dzejas kopu internetā
kāds jau ir paspējis uzrakstīt dzejoli
kuru es iesāku simtiem reižu
uzspiežu sirsniņu bet nespēju patiesi priecāties
tagad mans dzejolis nekad netiks pabeigts
kāda jēga pabeigt dzejoli
kas netiks publicēts?
man nav tik daudz laika
lai varētu atļauties rakstīt dzejoļus
kurus neviens nekad nelasīs
es nevaru atļauties eksperimentēt
ja nevienam redaktoram mani eksperimenti
nav interesanti
lasu jaunu dzejas kopu žurnālā
tā notek man gar acāboliem
caurspīdīga kā atmiņa
varbūt es gribu par daudz
noteikumi literatūrā ir neskaidri
es nesaprotu nerakstītus likumus
es nezinu, ar ko draudzēties
es nezinu, kā rakstīt pietiekami laikmetīgi
es nezinu, ko grib žūrija
visi runā mīklaini un neskaidri
viņu acis ir saraudātas un rokas smagas
rokas it kā tiecas uz sirdi
bet sirds ir paslēpta miglā
|
apolineers
 | 00:00
Kapi man ir svarīgi tādēļ, ka apstādina manā skrējienā. Tieša norāde: te vienmēr beidzas katra ceļš, neatkarīgi no seguma, par kuru gādāts tad, kad vēl bija iespēja.
Mans ikdienas skrējiens gan ir daudz lēnāks un izsvērtāks un ir pa epizodei, kad no tā gūstu pat gandarījumu. Tas ir tikai un vienīgi skaidrības nopelns.
Bet ar visu lēmumu un izsvērtību neesmu kļuvis mazāk cilvēks - man ir savas nepiepildītās ambīcijas un ikdienas vajadzības, par kurām nav drosmes runāt ar tiem, kuri var līdzēt to izpildē. Ir nedrošība par vispārējo nākotni un reizēm pat par nākošo mēnesi.
Bet atliek uzlūkot pieminekli kādam vai kādai, kura mūžs aprāvies daudz agrāk kā manējais, kad tūdaļ skaidrs - rokas tev ir, galva tev ir, strādā. Lai, Raiņa vārdiem, ne tikai kaut ko izdarītu, bet "veiktu".
Agrāk, kad šī atskārta piemeklēja, ņēmu talkā kādu dzērienu un tas man palīdzēja atslābt no pašuzliktajiem smagumiem. Nomierinot un "apstiprinot", ka viss šobrīd ir tieši pašā labākajā statusā, kāds vien iespējams. Taču vienmēr nākamais rīts (līdz pirmajam ielāpam) skaudri iegrieza, ka ar šo atslābināšanās brīdi esmu nokļuvis vēl tālāk pretējā virzienā, nekā biju pirms tam.
Nu un tagad... Tagad palīdz filozofija, īstenībā. Uzmanīga taustīšanās pa izziņas okeāna krastu, kurā atrodami daži vērtīgi, spoži akmentiņi. Citkārt arī kas no Jaunās Derības, bet tas, protams, daudz savādāk iekārtotā plauktā, ne tajā pašā līmenī un dziļumā. Galu galā, arī aktualitātē.
|
Jūnijs 18., 2024
pajautaa
[ulvs]
 | 20:19 - daba/ūdeņi Tukuma apkārtnē
Apsveru iespēju aizbraukt patusēt uz Tukumu. Mani visvairāk interesē tur apkārt esošā daba. Vai kāds var rekomendēt, kur ap Tukumu kaut kur 5 km rādiusā var izbaudīt mežu, ezerus vai upes, kuros var nopeldēties? Dzīvoklis ir Tukumā proper, bet plāns vazāties apkārt. Vēlams tādas vietas, kur varētu nebūt cilvēku masas.
|
|
|