Sviesta Ciba |

akumaniaks (

aku) rakstīja,
@ 2004-08-09 16:19:00

sodien jau gribeejaas taisiit people to kill saraxtu, bet paardomaaju baigi negatiivi + banaali
taisiishu saraxtu people to help :)
visi mani labdari buus tur iekshaa;)

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	hellcat 2004-08-09 17:53 (saite)
	tā kā es pieņemu, ka es būšu tajā sarakstā, tad man gribas zināt, ar ko Tu man varētu palīdzēt. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	aku 2004-08-10 08:59 (saite)
	ar padomu, kas uzlabotu Tavu sexuaalo dziivi (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hellcat 2004-08-10 09:58 (saite)
	man gandrīz tādas nav :P (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	aku 2004-08-10 10:54 (saite)
	nu jaa taa ir probleema:)) bet man domaat, ja viirietim nav, tad ir nelaime, ja sievietei, tad taa ir vinjas izveele:P (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hellcat 2004-08-10 11:09 (saite)
	man domāt, ka mana problēma ir pārlieku lielā vīriešmīlestība, citādi problēmu nebūtu :P (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	aku 2004-08-10 11:54 (saite)
	taatad Tu ljoti miili viirieshus un tapeec ar vinjiem neguli:))) droshi vien kaukaada logjika tur ir, bet man ir redze -3,25 savukaart brillju stiprums tikai -2,75 liidz ar to skjiet es neredzu.:) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hellcat 2004-08-10 12:15 (saite)
	nu tas tāds pārāk delikāts temats, vai zinies :) bet Tev gan grūti, jā, varbūt, ka es varu paņemt mirušās omītes brilles un Tev iedāvāt, man liekas, ka viņai bija tāda pat redze kā Tev. Tas taču būtu ļoti patīkams žests no manas puses, vai ne? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	aku 2004-08-10 12:57 (saite)
	:)))) ljoti patiikams:)))), bet nee liec vien mieraa miromes brilliites:)) buus okei, ne visas lietas pasaulee ir noteikti jaaredz:) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	toadbeauty 2004-08-10 10:05 (saite)
	Oriģināli! Kur tu tik pozitīvs? Un kā - vai garš saraksts sanāk? (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	aku 2004-08-10 10:53 (saite)
	nu fiziski nav vel taads uztaisits:) bet ir daudz cilveeku, kuriem vareetu pateikt paldies. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	evergreen 2004-08-10 16:52 (saite)
	kaada jeega taisiit saraxtu, ja buutiibaa ieksheejaas sajuutas attieciibaa uz shiem indiviidiem nemainaas nosaucot to par miilestiibu nevis nai9du? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

aku
2004-08-10 17:05 (saite)

lai nekoncentreetos uz ljauno, un labajaa saraxtaa ir citi cilveeki nevis tie kurus l;iktu sliktajaa.
cilvēks ir aloģiiska būtne, kas darbojas saskaņā ar neloģikas likumiem,
piemērs: vai piekrist operaacijai, ja
a) izdziivoshanas iespeeja ir 90%
b) mirshanas iespeeja ir 10%.
it kaa viens un tas pats jautaajums, bet dazhaadas atbildes naak praataa. Shaadi cilveeks pienjem leemumus pat attieciibaa uz naudu, Kahnemann 2002.gadaa laikam sanjeema Nobela preemiju ekonomikaa jo pieraadija, ka cilveeki nav racionaali domaajoshas buutnes pat attieciibaa uz naudu (liidz tam ekonomikas teorijaa pienjemts fakts), tiesa vish to izdarija jau 80tajos gados:)
luuk tieshi tapeec, lai nekoncentreetos uz kaukaadu dumu atriebiibu, kas ir postosha nevis radosha darbiiba, labaak ir taisiit pozitiivu saraxtu:)
"kapeec vairot saapes, lai vairojas prieks!"K.Skalbe

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

evergreen
2004-08-11 13:58 (saite)

jaa skalbe ir unikaals, tas ir vieniigais kam sheit var piekrist

ps. vai neesi dzirdeejis, ka cilveex ne tikai nedomaa racionaali attieciibaa uz naudu (?) bet arii, ka cilveex iisteniibaa ir ljauns, ljaunums, naidiigums, izdziivoshanas instinkts, asinsgarsha, speeles, intrigas, taa ir vinja daba, vinjsh tikai sleepjas aiz taa ko pats nosaucis par labu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

aku
2004-08-11 15:10 (saite)

Ja vēlies palasīt par neracionalitāti cilvēka uztverē saistībā ar lēmumiem par naudu, tad es varu ielikt linku uz Kahnemann Nobela preemijas lekciju, kur viss ir cilveciska valodā uzraxtiic.

/esmu dzirdējis un pats izjutis, es pats neesmu nekāds svētais:) tomēr resursu izgrūšana atriebībai ir neizdevīga un stulba:) un sniedz tikai īslaicīgu apmierinājumu, savukārt, palīdzēšanas prieks ir ilgstošs (vismaz man tā ir).
Man kādreiz bija teorija, ka nav "labs" un "slikts", ir bara (arī mātes utt) instinkts un izdzīvošanas instinkts. Bara instinkts tiek celts godā augstāk, jo uz tā turās lietas.
Vel ir "savējo teorija". ari mana:). visiem cilvēkiem bara instinkts ir attīstīts vienādi, tomēr katram ir sava izpratne par baru -"savējiem". Jo vairāk cilvēku Tu uzskati par savējiem, jo labāks cilvēks sabiedrības acīs Tu esi, utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

evergreen
2004-08-11 17:58 (saite)

baigais slinkums shito visu tagad taa pa pantam njemt un atrunaat, bet es to noteikti izdariishu daudz siikaak mazliet veelaak
skjiet ka racionalitaate ir iipasha domaashanas forma, existences veids, tiesa gan ne visu cilveeku existences veids, ikdienas cilveeks tic daudz un dazaadaam lietaam, kaa tu piemeeram visaadiem pesteljiem, lai arii racionalitaate ir r domaashanas specifika (vai es to jau neesmu runaajusi?) taa ir pashdestruktiiva, taadeelj iespeejams ne tik populaara un izdeviiga ikdienas lietoshanaa kaa austrumu pestelji, kuri balstaas vienaa vieniigaa metafizikaa
tu iedomaajies un arii urineeshana skjiet ilgstosha
vispaar shito visu mazli8et citaa valodaa tev kaa reiz jau suic staastiija, par burbuljiem, un to kaa un kapeec izveeleeties kaadaa burbulii dziivot
par tiem saveejiem un sveshajiem arii var runaat daudz, cilveex savaa vaajumaa nespeej dziivot tuksh un neidentificeejies ar dazaadaam fignjaam, galu galaa vinjsh ir vienaa vai citaa sociaalaa grupaa, katrs peec savas skjietami briivaas izveeles, veic populaaraakas un mazaak populaaras aktoivitaates, kaapeec tas viss? kaapeec cilveex veeljoprojaam ir taads mulkjis?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

aku
2004-08-12 09:49 (saite)

Cilvēki ir pārāk emocionālas būtnes, lai domātu racionāli. Ir simboli, arhetipi, vārdi, kolektīvā zemapziņa, Jungs. Pirmatnējais tukšums, kas jāaizpilda.
Apkārtējie ļaudis un identificēšanās ar kaut ko ir ļoti svarīga. Sabiedrība Tevi baro, ārstē, pārvadā, izgulda. Reizēm ir tik dīvaini vērot, ka dažas lietas notiek tikai, jo tā ir pieņemts. Uzskatāms piemērs: luksofori - a davai ka es būšu individualitāte un iešu (nedod Dievs braukšu) pāri pie sarkanās gaismas..
Kolektīvie zemapziņas līgumi ir svarīgi, ieaudzinātās lietas. Uzvedības modeļi.

/pēdējā laikā man maz ir nācies runāt ar Domātājiem, tie, kas sevi šobrīd sauc par filozofiem ir Zinātāji. Viņu smadzenēs ir datu bāze un vienīgā darbība lietu novērtēšanai ir pārbaudīt vai datu bāzē esošajai informācijai lieta atbilst. Neradošs mehānisks darbs. Neatbilstošie tiek saukti par sekliem vai pesteļiem, atbilstošie par labiem. Zināšanas var iznīcināt iedziļināšanos un attīstīt rāmjveida domāšanu. Cita lieta, ja rāmji ir labi, tad pieaug domāšanas ātrums, bet filozofija ir nekonkrēta zinātne (okei, ja filozofijā izmanto loģiku, tad tā paliek konkrēta) un tieši filozofam Domātājam rāmji traucē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

evergreen
2004-08-16 23:01 (saite)

jaa svariigi, bet kapeec vienas lietas ir svariigas un citas nav? kaapeec tajaa 'kolektiivajaa' kaa tu saki ir tikai samazgas? vai varbuut ziedoshas pukjiites bez trapinjiem pozitiiva dziive, kaa tev? kaapeec visas shiis lauzu masas nedomaa tikai riikojas saskanjaa ar ieprieksh noteiktiem riiciibas modeljiem, atsaucas uz lietaam kuras baksta? raustaas kaa tiek raustiits, kaa koka lelle uz razojoshaas sabiedriibas skatuves? un veel sauc sevi par briivi izveeleeties speejiigiem indiviidiem? kaapeec cilveeki neatsakaas no ieaudzinaatajaam normaam? kaapeec atkaarto tikai zinaamus modeljus?
nez vai tik vienkaarsha ir informaacijas saliidzinaashana ar lietaam un nez vai tas ir filosofa galvenais un vieniigais uzdevums, sad un tad domaaju par to kaadam un kam ir jaabuut filosofam, vai jaadrukaa tikai graamatas, jaaizgliito abstulbusii tauta, klusaam jaapikst vai veel sazinkas, niice teicis ka filosofam jaabuut par paraugu citiem, kamii turpina un saka, ka shajaa sakariibaa vieniigais patiesi filosofiskais jautaajums ir par dziives jeegu (pashnaaviibu), es nevaru buut paraugs ja neesmu ticis skaidriibaa ar sho jautaajumu, bet taa ir existenciaalaa puse, tur kur ir logjika, kas ir tikai viena no filosofijas valodaam, skan zinaatniskaa nots, skepse un kritika, bet radosha darbiiba tur nebeidzas, kants esot teicis, ka zinaatnee nav radoshas aktivitaates, tacu sodien driizaak izskataas, ka taa ir arii zinaatnee, jo logjiska sakaartotiiba tiek pieskjirta atklaajumam peec tam, kad tas tiek ielikts esoshaa sisteemaa manot to, zinaatne nenotiek no logjiskiem secinaajumiem, viens izriet no cita, shii sakariiba rodas peec tam. Filozofiskajiem zinaashanu raamjiem nav ne vainas, katraa zinjaa tie izskataas labaaki (pat ja nav) uz ziilniechu un astrologu vai budistu peectecu fona, turklat mees visi zinaam ka raamji skjobaas, tie deformeejas, tie ienjem jaunas formas un driizvien atkal taas zaudee, par patiesiibu vairs neiet runa, tacu mees turpinam mekleet peec metafiziskas inerces, nekonkreets ir viss, nekonkreeta ir zinaatne tikpat cik maaksla, racionaalais progresa idejaa aukleetais praats tiecas uz skaidriibu, ieviesh sheemas, reducee empiirisko uz protokolteikumiem, verificee un falsificee veeljoprojaam gribeedams kljuut objektiivaax nekaa ir un zinaat patiesaaku patiesiibu par to, kura ir, filozofija neuzliek raamjus, tiesa gan jebkura discipliina tos uzliek, bet vareetu teikt, ka taa dod iespeeju redzeet daudz vairaak raamju un taadeejaadi apzinaaties visu sho raamju apsurdumu, es laikam galiigi aizraavos...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: