divus solus aiz manis sarunājas divas-trīs otrā kursa studentes, kuras spriež, cik daudz heidegers varētu būt psihoanalītikas pārstāvis, bet jungs - filosofs. man ļoti patīk viņu entuziasms, es atceros, ka man arī tāds bija pirmajā un arī otrajā kursā, bet trešā kursa pašā sākumā notika diezgan būtisks pagrieziens manā dzīvē, kas mainīja manu ikdienu no entuziastiskas līdzdarbošanās uz bohēmisku bezpriģelu, kas nu jau ir ievilcies līdz šodienai, tātad pusgada garumā. šodien es beidzot esmu atnākusi uz lekcijām, secinot, ka ir pats pēdējais brīdis savilkt galus kopā, lai nopelnītu to sasodīti būtisko bakalaura diplomu, noslēgt vēl kādu posmu savā dzīvē, un atkal raudzīties ar cerīgu skatu nākotnē, ka varbūt šoreiz kaut kur atradīsies mana vieta bezgalīgajā eksistences tuksnesī, haha. man liekas, ka tikpat ilgi, cik velkas ziema, velkas arī mana ikdiena, kurai pēc būtības vajadzētu būt ļoti piepildītai, bet es atļauju sev katru rītu aizgulēties, lai izpostītu visu dienas plānu, un padarītu iepriekšējā vakarā nospraustos svarīgos pienākumus par pilnīgi bezjēdzīgiem šodien.