satori grāmatnīcā ir pieci plaukti, kuros ir daudzi 'karoga' numuri, un tas man tik ļoti atgādina bērnību un lauku mājas, jo omai bija pilnīgi visi 'karoga' izdevumi. ar tiem bija piekrauts pilns skapis, tie bija visos grāmatu plauktos, tie bija sakrauti kaudzēs uz zemes, vārdu sakot, viss liecināja par to, ka 'karogs' bija omas mīļākā literatūra. es toreiz nemaz nezināju, kas tas 'karogs' vispār ir, bet brālis man apgalvoja, ka tas esot dzejas žurnāls. toreiz šķita, ka 'karogs' ir kaut kas svēts, jo oma katru mēnesi to lasīja no vāka līdz vākam, lika glīti blakus pārējiem 'karogiem', un piekodināja, lai mēs ar māsīcu tos neizmantojam, kad spēlējam 'skolās'. es nezinu, kur visi tie 'karogi' palika pēc omas nāves, varbūt tie tika sadedzināti vai izmesti ārā, varbūt atdoti bibliotēkā, bet man mazliet gribētos, lai tie visi simts izdevumi šobrīd būtu pie manis, es piekrautu ar tiem visus istabas stūrus, un justu iluzoru drošību kā bērnībā pie omas laukos.