Otra specifiskā iezīme laulības dzīvē manā gadījumā ir tāda, ka, ieraugot vīru kailu, vienmēr gribas paraustīt viņu aiz mantiņām. It kā tās būtu kā zvaniņš. Dzin-dzin.

Bet humors kopumā glābj daudz ko. Spēja reizēm uz sevi, otru un dzīvi paskatīties ar humoru padara visu vieglāku.

Lielā dzīves bilde ir iekļaujošāka par manām personīgajām kaut kādu laika periodu iedomām, iegribām, ilūzijām. To es mēģinu atcerēties, ne vienmēr sekmīgi. Doma, ka ne viss ir tā, kā es gribu un tas ir normāli, aizvien brīžiem ne pārāk lādzīgi iegulstas manī. Reizēm lietas vienkārši gribas tā kā gribas. Pietrūkst budisma laikam. Bet citreiz ir sajūta, ka kaut kad tas viss atnāks kā atskārsme - dzīves pieredzes patiesā būtība - ka ir lieliski vienkārši pieredzēt.