07:16 am
Laulības dzīves specifika vismaz manā gadījumā ir tāda, ka vīram nākas pieredzēt kā visgaišākās manas būtības šķautnes, tā arī vistumšākās. Un par tām vistumšākajām es mēdzu brīnīties, kā viņš to akumulē. Ne pret vienu citu dzīvē es neesmu bijusi tik nejauka brīžiem.
Otra specifiskā iezīme laulības dzīvē manā gadījumā ir tāda, ka, ieraugot vīru kailu, vienmēr gribas paraustīt viņu aiz mantiņām. It kā tās būtu kā zvaniņš. Dzin-dzin.
Bet humors kopumā glābj daudz ko. Spēja reizēm uz sevi, otru un dzīvi paskatīties ar humoru padara visu vieglāku.
Lielā dzīves bilde ir iekļaujošāka par manām personīgajām kaut kādu laika periodu iedomām, iegribām, ilūzijām. To es mēģinu atcerēties, ne vienmēr sekmīgi. Doma, ka ne viss ir tā, kā es gribu un tas ir normāli, aizvien brīžiem ne pārāk lādzīgi iegulstas manī. Reizēm lietas vienkārši gribas tā kā gribas. Pietrūkst budisma laikam. Bet citreiz ir sajūta, ka kaut kad tas viss atnāks kā atskārsme - dzīves pieredzes patiesā būtība - ka ir lieliski vienkārši pieredzēt.
09:31 pm
Ir kāda vairāk virtuāla paziņa, jauna sieviete, kas arī dzīvo AK, diendienā Facebook ievieto storijus par savu dzīvi. Lūk, viņas dzīve ir tiešām neapskaužama, es bieži nodomāju. Viņa viena audzina divus tumsnējus bērneļus ar melniem sprogainiem matiem, kuru tēvs viņus paņem pie sevis tikai reizi nedēļā un tad dažreiz tik uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmām stundām. Dienu dienā pa māju ar diviem maziem bērniem, kas īd, kašķējas, krīt histērijās un dara visu to, ko nu mazi bērni dara (liekas, apmēram 2 un 4 gadus veci). Salīdzinoši man tad liekas, ka dzīvoju kā karaliene.
Es dažreiz mēdzu domāt, kāpēc cilvēkiem dažādi saliekas dzīve. Tādas neauglīgas, būtībā liekas domas. Tur jau var piesaukt visdažādākos iemeslus: katra dvēselei savs ceļš ejams, katram savas mācībstundas u.t.t. Protams, arī katra paša rīcība, izdarītās izvēles, attīstība. Bet kaut kur iekšēji es vairāk noticu ezoteriskākiem skaidrojumiem. Man ir tāda sajūta, ka katram ir savs līmenis. Jo tavs līmenis ir zemāks, jo tev ir mazāk naudas un vairāk privātās dzīves likstu. Un gluži kā datorspēlē tev ir iespēja pakāpties līmeni augstāk. Iespējams, muļķīgas domas. Bet man tā patiesi šķiet.
Es domāju, ka es arī esmu izrāpusies no kaut kāda zemāka līmeņa. No pagātnes ar gana daudz nejēdzībām, kas mēdz spokoties arī tagadnē. Un tomēr tagadne ir pavisam citāda. Tagadnei ir daudz skaidrākas, daudz gaišākas un vienkāršākas vaibstu līnijas. Un ir iespējams tiekties pēc vēl lielākas skaidrības.
Mans vīrs nav ideāls, bet viena lieta ir nenoliedzama - fiziskā enerģētika, kas darbojas, pieskaroties viņam, aizvien ir piepildoša un pareiza. Tā ir diezgan droša zīme patiesībā. Bieži vien tie būtībā ir manis pašas rēgi, manis pašas dēmoni, kas aptumšo mūsu dzīvi. Interesanti, vai no tiem iespējams kādreiz atbrīvoties.