Es dažreiz mēdzu domāt, kāpēc cilvēkiem dažādi saliekas dzīve. Tādas neauglīgas, būtībā liekas domas. Tur jau var piesaukt visdažādākos iemeslus: katra dvēselei savs ceļš ejams, katram savas mācībstundas u.t.t. Protams, arī katra paša rīcība, izdarītās izvēles, attīstība. Bet kaut kur iekšēji es vairāk noticu ezoteriskākiem skaidrojumiem. Man ir tāda sajūta, ka katram ir savs līmenis. Jo tavs līmenis ir zemāks, jo tev ir mazāk naudas un vairāk privātās dzīves likstu. Un gluži kā datorspēlē tev ir iespēja pakāpties līmeni augstāk. Iespējams, muļķīgas domas. Bet man tā patiesi šķiet.

Es domāju, ka es arī esmu izrāpusies no kaut kāda zemāka līmeņa. No pagātnes ar gana daudz nejēdzībām, kas mēdz spokoties arī tagadnē. Un tomēr tagadne ir pavisam citāda. Tagadnei ir daudz skaidrākas, daudz gaišākas un vienkāršākas vaibstu līnijas. Un ir iespējams tiekties pēc vēl lielākas skaidrības. 

Mans vīrs nav ideāls, bet viena lieta ir nenoliedzama - fiziskā enerģētika, kas darbojas, pieskaroties viņam, aizvien ir piepildoša un pareiza. Tā ir diezgan droša zīme patiesībā. Bieži vien tie būtībā ir manis pašas rēgi, manis pašas dēmoni, kas aptumšo mūsu dzīvi. Interesanti, vai no tiem iespējams kādreiz atbrīvoties.