mati kļūst biezi un neizķemmējami no lēkāšanas okeāna viļņos, tādos pusotrmetrīgos. sākumā bailīgi, tad iemācās un aprod.
pirmo reizi snorkelējot, haizivju līcī, ja, redzēju zili plankumaino kornetzivi, vismaz metru gara, acis pēc pēdu gara deguna. pārējie redzēja lobsterus un jūras zvaigznes, visi redzējām nīgros pufferus. vienam nepietika prāta to pataustīt. tagad guļ gultā, vārgs un karsts. cerams, tikai saules un ūdens nogurdināts, pretindes tāpat nav.
kādu 30 km rajonā var redzēt četrus dažādus tuksnešus - marsa, sahāras, pumpaino un ērkšķaino. visos, izņemot sahāras, stāv ēzelīši. ejošu redzēju tikai vienu
vakar uz svētku vakariņām gājām basām kājām pa pludmali saulrietā, garās kleitās un svētku kreklos, mājup tas pats ceļš pilnmēness gaismas smiltīs.
okeānu nedzird vienīgi sahāras smiltīs, guļot naktīs šķiet katru reizi, ka vētra, bet ne, palmas absolūti mierīgas, tikai viļņi šķīst pret krastu