bet runājot par pļavām un eksemplāriem tajās.
es, tātad, savā upesmājā līdz šim esmu novērojusi sekojošo:

_ pienpulkstenītes jeb baltpulkstenītes (lielie, baltie sniegpulksteņi)
_ zilsniedzītes
_ lakši (atbēguši no kaimiņienes dārza, kurai paziņa atvedusi stādus no meža)
_ prīmula sarkana
_ neaizmirstulītes
_ dzegužpirkstīte (vai nu fuksa, vai plankumainā, orhideju dzimta, ja, pamanīju zālē jocīgas 2 lapas un iespraudu mietu, lai nenopļauj et voila!)
_ ozolītes
_ žoga vīķis
_ grīslis kaut kāds (pavasarī bija baigi smukie ciņi ar jaunajiem, ziedošajiem dzinumiem, bet vēlāk pazuda biežņā)
_ meža meldrs
_ baldriāns (reāli smuks, ar rozīgiem ziediem)
_ pūkainā kazroze
_ puķu sprigane
_ lielā krastkaņepe (šitā arī smuka)
_ vītolu vējmietiņš (kas par nosaukumu, vai ne, vītolu te netrūkst, vēja arī ne, nu un jū nou)
_ purva sārmene
_ upes piparmētra (šis gan nav pareizais nosaukums, laikam)
_ vēl kaut kas liels un daudz, ko plantnet uzrāda par kanādas zeltgalvīti, bet vēl nezied
_ vēl kaut kas dzelteni ziedošs, uz gara kāta daudz ziedu tipa čemurā, pašam ziedam tievas, garas ziedlapiņas, bet šiem ir desmitiem līdzīgu sugu, imho
_ lēdzerkste (bet jāpārbauda, vakar izlasīju pie khl, man šķiet, ir)
_ madaras (nez, kuras)
_ donis (laikam izplestais)
_ vīgriezes

un, protams, no nekurienes ieviesušās magones