vēl jau ir arī aktuālais jautājums - strijas. ir man tādas jau no seniem laikiem, jau gaišas palikušas. bet tagad rodas jaunas, nenormālas, lielas, sarkanas. sajūta, ka āda pārplīsīs pušu.
patiesībā tieši par to satraucoties vakar nosvēros - domāju, ka pēkšņi klāt baigi daudz nācis. bet nē, ir gājis nost un arī tas strijām ļoti patīk. uz kājām. uz vēdera. uz rokām pie pleciem. gan jau ka arī apmēram uz dibena, tikai neredzu.
tā kā ir dzirdēts, ka no tām atbrīvoties ir gandrīz neiespējami, tad laikam jāpieņem, ka tās man visu mūžu būs kā atgādinājums par šiem centnera laikiem.

bet riju es nenormāli. sabojāšu gan jau kuņģi, ja tas vēl nav noticis.
agrākās šausmas bija ar veikalu - pēc darba iegāju pēc vajadzīgām, veselīgām lietām, bet nopirku arī visādas tauku pārpilnas šausmas, ko ātri, ātri pa kluso savā nodabā noriju.
tagad es vienkārši uz veikalu vairs neeju. un šausmas neriju.
cerams, ka tā būs ilgi.
man pat ir aizdomas, ka man svars varētu labi krist, ja es vienkārši un elementāri paēstu dažas reizes dienā puslīdz veselīgi un pa vidu neēstu visādus draņķus našķus. bet pat tik vienkārša programma man neizdodas.
nekas, jāmēģina. lēnām, pacietīgi, bez milzīgiem mērķiem.

bet atkal mans stresojošais aprēķins - 2kg nedēļā, 26 nedēļas, kaut kad ap 5.oktobri.
bet zinu, ka tā nenotiks, tā nebūs. tradicionāli oktobrī, būdama vēl ļoti smaga, atcerēšos, cik naivi maijā cerēju, ka būšu tieva. tāds lūk mans regulārais rituāls.