Šodien ierados darba vietā plkst. 11.00 + pārdomas
Vakar apņēmos būt darba vietā plkst. 9.00. Nesanāca gan tā ;-)

Faktiskie notikumi: pamodos bez modinātāja plkst. 7.55, tad vēl stundu pagulšņāju... Bez steigas veicu rīta rutīnu — skūšanās, auksta duša, kontaklēcu ielikšana, auskaru caurumu tīrīšana ar kliņģerīšu tinktūru. Divas sausmaizītes ar medu, svaigi spiesta citrona sula, auzu pārslu putras vārīšana un ēšana. Trauku mazgāšana.

Darba vietā ierados plkst. 11.00. GREAT SUCCESS! (Borata balsī). Stundu agrāk, nekā iepriekšējās 3 dienas :-)

— — —

Šobrīd svarīgākie uzdevumi dzīvē ir:

1. Vingrot — jo tas ir bezgala svarīgi; katrs muskulis ir nervu caurausts — tātad smadzeņu sastāvdaļa. Ja ķermenis ir kusls, smadzenes arī nestrādā. Tie, kas mani pazīst dzīvē, zina, cik tizls vēl joprojām esmu tīri fiziski. Labā ziņa ir tāda, ka tomēr fiziskais stāvoklis pamazām uzlabojas, par to liecina fakti — es varu atspiesties vairāk, pietupties vairāk, hanteles pacelt ir vieglāk, presītes mani tik ļoti nenogalina kā agrāk. Godīgi sakot, es pirms kāda brīža vairs neticēju, ka mani muskuļi var kļūt spēcīgāki. Esmu patīkami pārsteigts. Bet pazemīgs, ne lepns.

2/3. Savaldīt savu laiku. Man šobrīd nekam nav laika, kas ir paradoksāli — ņemot vērā faktu, ka es neko reāli nepadaru.

3/2. Savaldīt savu prātu — šobrīd tas ir sačakarējies: es nespēju iegaumēt neko no lasītā; manas domas ļoti reti ir Tagad un Te.

Izpildot augstāk minētos punktus, es sākušu justies +/- pilnvērtīgs. Pēc tam jau varēs sākt domāt par kaut kādu integrāciju sabiedrībā. Tagad, kad iekšēji jūtos nepilnvērtīgs, nekāda jēdzīgā sabiedriskā dzīve nesanāk, jo neizbēgami nonāku ņēmēja — parazīta — dēles — enerģētiskā vampīra — lomā un iznākums ir likumsakarīgs.

— — —

Sen jau neesmu skrējis... Tas skumdina mani. Bet es zinu, ka atsākšu skriet, šis skills nekur nav pazudis, tas snauž, lai pamostos un izaicinātu kilometru pēc kilometra :-)