Freedom's captive
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, June 17th, 2010
| Time |
Event |
| 11:09a |
Šodien ierados darba vietā plkst. 11.00 + pārdomas Vakar apņēmos būt darba vietā plkst. 9.00. Nesanāca gan tā ;-) Faktiskie notikumi: pamodos bez modinātāja plkst. 7.55, tad vēl stundu pagulšņāju... Bez steigas veicu rīta rutīnu — skūšanās, auksta duša, kontaklēcu ielikšana, auskaru caurumu tīrīšana ar kliņģerīšu tinktūru. Divas sausmaizītes ar medu, svaigi spiesta citrona sula, auzu pārslu putras vārīšana un ēšana. Trauku mazgāšana. Darba vietā ierados plkst. 11.00. GREAT SUCCESS! (Borata balsī). Stundu agrāk, nekā iepriekšējās 3 dienas :-) — — — Šobrīd svarīgākie uzdevumi dzīvē ir: 1. Vingrot — jo tas ir bezgala svarīgi; katrs muskulis ir nervu caurausts — tātad smadzeņu sastāvdaļa. Ja ķermenis ir kusls, smadzenes arī nestrādā. Tie, kas mani pazīst dzīvē, zina, cik tizls vēl joprojām esmu tīri fiziski. Labā ziņa ir tāda, ka tomēr fiziskais stāvoklis pamazām uzlabojas, par to liecina fakti — es varu atspiesties vairāk, pietupties vairāk, hanteles pacelt ir vieglāk, presītes mani tik ļoti nenogalina kā agrāk. Godīgi sakot, es pirms kāda brīža vairs neticēju, ka mani muskuļi var kļūt spēcīgāki. Esmu patīkami pārsteigts. Bet pazemīgs, ne lepns. 2/3. Savaldīt savu laiku. Man šobrīd nekam nav laika, kas ir paradoksāli — ņemot vērā faktu, ka es neko reāli nepadaru. 3/2. Savaldīt savu prātu — šobrīd tas ir sačakarējies: es nespēju iegaumēt neko no lasītā; manas domas ļoti reti ir Tagad un Te. Izpildot augstāk minētos punktus, es sākušu justies +/- pilnvērtīgs. Pēc tam jau varēs sākt domāt par kaut kādu integrāciju sabiedrībā. Tagad, kad iekšēji jūtos nepilnvērtīgs, nekāda jēdzīgā sabiedriskā dzīve nesanāk, jo neizbēgami nonāku ņēmēja — parazīta — dēles — enerģētiskā vampīra — lomā un iznākums ir likumsakarīgs. — — — Sen jau neesmu skrējis... Tas skumdina mani. Bet es zinu, ka atsākšu skriet, šis skills nekur nav pazudis, tas snauž, lai pamostos un izaicinātu kilometru pēc kilometra :-) | | 1:12p |
Pulkstenis rāda 13.13 — calm down my heart
Nu, 2,5 stundas vienkārši tupi nosēdētas internetos. Kaut arī apņēmos tā nedarīt. Fail :-( Kārtējais feils tūkstoš feilu ierindā.
— — —
Sen jau skaidrs (nav skaidrs, jo ja būtu skaidrs, būtu jau izdarījis), ko darīt:
— Iesniegt atlūgumu te, darba vietā, tāpat te man nekas nesanāk. Nu jābeidz tak melot. Kā variants: sākt beidzot strādāt... bet: man nesanāk!!! Tāpēc tālāk.
— Aizbraukt uz laukiem pie mammas, kādu mēnesi vienkārši tur būt — sakārtot lietas ar māju, uzlikt beidzot tēva kapam pieminekli... tam visam vajag mazliet naudu, kuru neesmu iekrājis — it kā man nauda ienāk, bet... Kaut kur pazūd visa... Par laimi ir kredītlīnija, bet to izmantot arī kaut kā bail... Kamōn, runa tur būtu par kādiem Ls 500 — 800, tas tak štrunts... it kā... bet man pat tik daudz nav iekrāti.
— Savilkt kopā savu bijušo dzīvi, tā sakot, pavilkt svītru apakšā — savākt atzīmju izrakstu no LU, atjaunot pakāstos centralizēto vidusskolas eksāmenu rezultātus /enīvej nebija nekādi spožie/, nokārtot beidzot to SCJP sertifikāciju, kuru muļļāju jau nez cik ilgi — mūsdienu pasaulē jau tā Java ir pārvērtusies par kaut kādu monstru, freimworku pinekli, bet nu man tas būtu labs sākums [un beigas], vismaz šajā valodiņā es “for” cikliņu varu aizvērtām acīm uzrakstīt... Un varu no galvas uzrakstīt gandrīz visus 50 Java’s atslēgvārdus, es pat nezinu, vai tas ir sasniegums vai zaudējums :-)
— Iestāties kaut kādā tupā, vēlams fiziskā darbā bez internetiem (kompīši var būt), kur 8 stundas “pacilā kastes” un ej mājās brīvs un priecīgs... Galvenais, lai ir iespēja 1) maksimāli nedomāt; 2) izgulēties; 3) normāli ēst; 4) vingrot; 5) pamazām atmaksāt iztērēto kredītlīniju — pēc tam arī kaut ko iekrāt. Varbūt ārzemēs? Ārzemēs būtu labi, tur vientulība būtu dziļāka. Droši, ka arī tur tādu haļavščiku — gribētāju strādāt tupu darbu netrūkst, tāpat, kā pie mums. Bet varbūt man vieta atrastos?
— — —
Kad beigsies šie mani mūžīgie meli un šaubas, — retōrisks jautājums. Es tos varētu izbeigt tagad un te — skat. augstāk. Bet bail.
— — —
Pēc 20 minūtēm iešu paēst. Man patīk ēst. Tāpat kā gulēt. Tāpat kā vingrot. Fiziskas lietas. Man domāt nepatīk vairs — jo domāju es daudz, bet viss paliek iekšā, viss ir tukšgaitā, viss nerada nekādu vērtību uz ārpusi.
— — —
Un... skatos, cik smieklīgs es esmu un... smaidu :-)
Tomēr ir tā: viss ir fufelis, viss ir nieks, pasmaidu — un rodas prieks :-) | | 1:47p |
Paradokss → Absurds → Ticība → Laime Paradoksāli ir tas, ka to visu iepriekšējā pukstā izfantazēto (un arī visos iepriekšējos pukstos arīdzan)... es varētu izdarīt bez psihošanas un atlūgumiem. Paēst pusdienas, pasēdēt mazliet parkā, nomierināties, atnākt šeit mierīgs un vienaldzīgs... Un sākt, Tagad un Te. Pilnībā atdoties liktenim. Katrs mazais solītis pareizajā virzienā, katras 5 minūtes, ko veltu nevis paššaustīšanai, bet dodu uz āru, daru kaut ko lietderīgu — tas viss mani mazliet pavirzītu pareizajā virzienā. Aizmirst par visiem citiem — viņu nau. Internetu nau. Nekā nau. Esmu es, teksta redaktors un pāris rindiņas kōda. Pārējās pasaules nau. Šobrīd pārējās pasaules nau — par pārējo pasauli domāšu citreiz. Atmest bailes. Starp citu daļēji jau esmu atmetis, pirms kāda laika man šādas domas par to, cik drausmīgi neefektīvs es esmu un ka mani atlaidīs un vispār viss būs slikti — vispār izraisīja roku drebēšanu un panisku vēlmi iedzert. Bet tagad — kaut kā vienalga. Novest visu līdz absurdam un noticēt tam. Un galvenais: visu laiku smaidīt :-) | | 6:50p |
Domāju ar prieku un azartu par vakariņām :-) Un es nesūdzos par dzīvi, nē :-) Es tikai pierakstu, domas pierakstu; jo pierakstītas domas kaut kā galvā vairs neplivinās un netraucē vairs. Un arī drukāšanas skills uzlabojas :-) — — — Studēju superīgu grāmatiņu, “ Domāšanas māksla ikvienam jeb kā domāt ar prieku un azartu”, izdevis Nordik-Tapals 2010. gadā.
Pilnveidot savu domāšanas un mācīšanās procesu nekad nav par vēlu. Populārzinātniskais izdevums veicina izpratni par domāšanu kā procesu un skaidro, kādēļ domāšana ir tik svarīga, kā to vingrināt un attīstīt. Savu pieredzi, kā domāt analītiski, dialogā, neierobežojot sevi, sniedz sabiedrībā pazīstamas personības. Grāmata tapusi Sorosa fonda–Latvija, Izglītības attīstības centra projekta “Kritiskā domāšana daudzveidības veicināšanai” ietvaros.
Reku informācija Sorosa Fonda lapā par šo grāmatu. Šodien sēdēju parkā, lasīju, un bez maz raudāju — jo katru reizi, kad man galvā viena vaļīga skrūvīte nostājas savā vietā un nofiksējas, pār vaigu norit asara, tāds nu es esmu :-) — — — Par to labo manā dzīvē: tagad iešu uz Sultan kebabu (Kr. Barona / Dzirnavu stūris) paēst garšīgas vakariņas, tas ir superīgi, ka man ir tāda iespēja :-) Viņi gatavo tik garšīgus, piparotus frī kartupelīšus, mmm :-) | | 11:19p |
Vingrošana 2010. gada 17. jūnija (ceturtdiena) vakarā Aiz piegājiena norādīts izpildīto vingrinājumu skaits šādā secībā: push-up (atspiesties), squat (pietupties), hanteles 4kg (augšdelmu bicepsiem), sit-up (“presīte”). Plkst. 22.00 — 22.10 1. piegājiens: 30, 55, 30, 40. Plkst. 22.12 — 22.21 2. piegājiens: 30, 55, 30, 35. Plkst. 22.22 — 22.32 3. piegājiens: 30, 55, 30, 40. Plkst. 22.42 — 22.59 4. piegājiens: 30, 55, 30, 40. Plkst. 23.03 — 23.17 5. piegājiens: 30, 55, 30, 40. * Fonā skan grupas Tranzīts mūzika. Patiesībā tik dziļi viņi rok — tīņu gados kaut kā man tas nepieleca :-) Current Music: Tranzīts — Visu vai neko |
|