Konsekvenciālisms nenoliedz aģenta iekšējo stāvokļu eksistenci, check again. Tiesa gan, arī "brīvās gribas" koncepts nav vajadzīgs šādai definīcijai, jo pilnībā pietiek, ja aģenta utilītfunkcijā ietilpst zināma veida autonomija.

(Reply to this) (Thread)

"Konsekvenciālisma uzdevums nav pētīt un aprakstīt aģenta uzvedību, bet gan vērtēt aģenta rīcību. Tādēļ tas var atļauties šādu invarianci" [apskatīt aģentu kā melno kasti].

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā, konsekvenciālisms kā deskriptīvs modelis nedarbojas un pat nepretendē uz darbošanos. Tas ir tīri preskriptīvs vai normatīvs modelis (vai, pareizāk, ģenerē šādus modeļus, no kuriem populārākais, šķiet, ir utilitārisms).

Tajā pašā laikā konsekvenciālisms ir pilnībā savietojams ar apgalvojumu, ka viena aģenta rīcībai var būt ētiski nevēlamas sekas cita aģenta iekšējo stāvokļu līmenī (kuru aprakstīšana nav ētikas, bet gan kognitīvo zinātņu jautājums), un ka šādas sekas ne ar ko pēc būtības neatšķiras no nevēlamām sekām aģenta nepastarpināti novērojamo stāvokļu līmenī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tātad "konsekvences" var būt arī tādas, kas nav tieši novērojamas. Līdz ar to visa jūsu pieeja "svarīgs ir tikai tas, ko var izmērīt" lido miskastē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieša (t.i., ar neapbruņotu aci izdarāma) novērojamība nekad nav bijusi kritērijs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā, tātad thoughtcrimes tomēr skaitās?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Thought crimes" neatstāj nekādas sekas nekur ārpus paša attiecīgā aģenta, vismaz visos tajos Evereta zaros, kuros neeksistē dabiska vai izgudrota telepātija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad es nesaprotu, aģents savus iekšējos stāvokļus modificēt drīkst (bez morālām sekām), bet citu aģentu iekšējos stāvokļus nedrīkst? Kļūst arvien interesantāk!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā (atskaitot gadījumus, kad šie citi aģenti ir piekrituši šādai modifikācijai un ir informēti par tās sekām, vai arī kad ir ar augstu varbūtību ir zināms, ka šādas modifikācijas novērsīs nevēlamas sekas daudz lielākam aģentu skaitam).

Protams, ne visas savu iekšējo stāvokļu modifikācijas ir vienlīdz vēlamas attiecībā uz paša aģenta nospraustajiem mērķiem (hence instrumental rationality), bet tas vairs nav ētikas subject matter.

(Reply to this) (Parent)

Tu uzskati, ka arī brīvā griba nepastāv? Interesanti... Tad jau kriminālistika pilnībā jāreformē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šaubos, ka maniem uzskatiem paredzamā nākotnē varētu būt svars šādu lēmumu pieņemšanā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labi, ka tā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar uzsvaru uz "paredzamā". :) But I digress.

(Reply to this) (Parent)

Garāmejot piezīmēšu, ka "brīvā griba" kā sociālo attiecību stūrakmens netiek pielietots pat tad, ja šo lieto komplektā ar slaveno "sabiedrisko vienošanos", jo šādā ziņā nav itin nekādas atšķirības, piemēram, starp tām kultūrām, kurām jaunietēm neviens neprasa ar ko un vai vispār vēlas iet pie vīra(attiecīgi, vēlākos dzimumaktus var dēvēt par izvarošanu) un obligātu nodokļu maksāšanu mūsu kultūrā vai obligātos militāros dienestus tepat blakuskultūrās.

(Reply to this) (Parent)

Tāda lūk ētiskā ''filozofija'' notiek, kad autistiski sociopāti ņemās spriest par to kā būtu jāfunkcionē sabiedrībai. Paldies Dievam, neraugoties uz visu sekulārismu, realitātē mūsdienu Rietumu sabiedrība vēl ar vien vadās pēc tām pašām kristīgās/tradicionālās morāles normām, pat ja cītīgi cenšas izņemt no vienādojuma Dievu/Kristu, apelējot pie ''humānisma'', kas ir prosta kastrēta kristietība. Līdzīgi kā Kanta ''kategoriskais imperatīvs'' ir bauslis bez Dievam, kas to devis.
Mans jau nav pret ja cilvēki sev pasludina baušļus un imperatīvus, tikai nevajag pēc tam stāstīt, kas tas viss ir iz tīrā saprāta un racionāli. Kā Solžeņīcins teica, ''cilvēki aizmirsuši Dievu'', taču tas nemaina faktu, ka t.s. ''dieva valstība ir mūsos'' un mēs pēc tās vadāmies daudz prominentāk, nekā no postmodernu pseidointelektuāļu savārstījumiem, tajā skaitā, šo te konsekvenciālisma huiņu.

(Reply to this) (Thread)

Nu kristiešus jau nu nestādi par paraugiem kaut kam, nevajag.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nestādu viņus kā paraugus iedeālam cilvēkam, jo VISI ir grēcīgi sūdabrāļi, neatkarīgi no (ne)ticības. Taču kristieši vismaz atzīst savu mūžīgo grēcīgumu un par to sevi šausta, kamēr liberasti uzskata, ka viss, ko viņi dara ir labi.
Pie tam points pat nebija par to, ja nemanīji.

(Reply to this) (Parent)

Ar to, ka konsekvecnionalisms ignorē kā upuris jūtas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izdomājiet tad, kas ir un kas nav konsekvenciālisms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es jau paskaidroju, šī paša ieraksta komentāros, 12:44. Nejauc konsekvenciālismu ar biheivioristu teorijām, tās ne tikai ir divas dažādas lietas, tie ir divi dažādi lietu tipi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, un mēs jau noskaidrojām arī to, ka esi gatavs pieņemt darbā Jehovas liecinieku asins pārliešanas dienestā. Labu veiksmi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, būšana jehovas lieciniekam ir fakts. Sekas tam var būt un var nebūt. Beidz kārtējo reiz stiept definīciju, lai zem tās pabāztu visu. Izdomājiet, kas īsti ir konsekvenciālisms, tad turpināsim sarunu.

Nupat jau tu iebrauc Ilāra teritorijā. Māte un matērija arī skan līdzīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, šeit man nākas piekrist. Ētiskas dabas secinājumi par personas būtību ļoti noteikti nav konsekvenciālisms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šeit atkal juku jukām ir deskriptīvais un preskriptīvais. Iesaku nepiesārņot gedymin blogu un izrunāt šīs lietas pie tējas.

(Reply to this) (Parent)

Tas ir triviāli. Runa ir tikai par to, ka faktam "X ir jehovists" kā tādam nav ētiska satura, ētisks saturs ir faktam "X atsacīšanās veikt asins pārliešanu dēļ ir miris cilvēks".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mana atbilde - nevaram šādi vispārināt (jo burtiski šāds vispārinājums nozīmētu, ka jelkura jehoviešu darbība noved pie līķiem, kas, protams, nav patiess apgalvojums), un tas vairs nav ētikas lauks, tas drīzāk ir policy-making ar mērķi mazināt neētiskas sekas (kas ir lieta ar savu nozīmi un vajadzību pēc tās, bet tas nav tas pats, kas ētika, kuras vispārīgais uzdevums ir tīrs vērtējums).

(Reply to this) (Parent)

Tas šeit nebūs par tēmu. Aģenta rīcības sekas un secinājumi par aģentu nav pat piederoši līdzīgām kategorijām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē. Sekas ir ieejas dati secinājumiem, ciktāl runa ir par konsekvenciālismu.

(Reply to this) (Parent)

Ņemot vērā JL ticības īpatnības, nākas domāt, vai piemērs, kur šāds indivīds vēlas tikt pieņemts darbā ar asins pārliešanām, vispāri ir atbilstošs realitātei.

(Reply to this) (Parent)

Tad nah domāšana par noziegumu nav noziegums? Domāšana par noziegumiem arī atstāj sekas, piemēram atmiņas.

nemaz nerunājot par, ka "kamēr nav izmērīts, neekssistē". T.i. ja upuris nevienam nesūdzas un savu smadzeņu darbību mērīt neliek, nekādu seku nav. Kas notiktu, ja tādu kā jūs laistu pie teikšanas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Domāšana par noziegumiem neatstāj sekas nekur ārpus paša domātāja smadzenēm. Ar to pietiek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Spergin' much?

(Reply to this) (Parent)