Comments: |
Ar to, ka konsekvecnionalisms ignorē kā upuris jūtas.
Izdomājiet tad, kas ir un kas nav konsekvenciālisms.
Es jau paskaidroju, šī paša ieraksta komentāros, 12:44. Nejauc konsekvenciālismu ar biheivioristu teorijām, tās ne tikai ir divas dažādas lietas, tie ir divi dažādi lietu tipi.
Jā, un mēs jau noskaidrojām arī to, ka esi gatavs pieņemt darbā Jehovas liecinieku asins pārliešanas dienestā. Labu veiksmi.
Nē, būšana jehovas lieciniekam ir fakts. Sekas tam var būt un var nebūt. Beidz kārtējo reiz stiept definīciju, lai zem tās pabāztu visu. Izdomājiet, kas īsti ir konsekvenciālisms, tad turpināsim sarunu.
Nupat jau tu iebrauc Ilāra teritorijā. Māte un matērija arī skan līdzīgi.
Jā, šeit man nākas piekrist. Ētiskas dabas secinājumi par personas būtību ļoti noteikti nav konsekvenciālisms.
Šeit atkal juku jukām ir deskriptīvais un preskriptīvais. Iesaku nepiesārņot gedymin blogu un izrunāt šīs lietas pie tējas.
Tas ir triviāli. Runa ir tikai par to, ka faktam "X ir jehovists" kā tādam nav ētiska satura, ētisks saturs ir faktam "X atsacīšanās veikt asins pārliešanu dēļ ir miris cilvēks".
Mana atbilde - nevaram šādi vispārināt (jo burtiski šāds vispārinājums nozīmētu, ka jelkura jehoviešu darbība noved pie līķiem, kas, protams, nav patiess apgalvojums), un tas vairs nav ētikas lauks, tas drīzāk ir policy-making ar mērķi mazināt neētiskas sekas (kas ir lieta ar savu nozīmi un vajadzību pēc tās, bet tas nav tas pats, kas ētika, kuras vispārīgais uzdevums ir tīrs vērtējums).
Tas šeit nebūs par tēmu. Aģenta rīcības sekas un secinājumi par aģentu nav pat piederoši līdzīgām kategorijām.
Nē. Sekas ir ieejas dati secinājumiem, ciktāl runa ir par konsekvenciālismu.
Ņemot vērā JL ticības īpatnības, nākas domāt, vai piemērs, kur šāds indivīds vēlas tikt pieņemts darbā ar asins pārliešanām, vispāri ir atbilstošs realitātei.
Tad nah domāšana par noziegumu nav noziegums? Domāšana par noziegumiem arī atstāj sekas, piemēram atmiņas.
nemaz nerunājot par, ka "kamēr nav izmērīts, neekssistē". T.i. ja upuris nevienam nesūdzas un savu smadzeņu darbību mērīt neliek, nekādu seku nav. Kas notiktu, ja tādu kā jūs laistu pie teikšanas?
Domāšana par noziegumiem neatstāj sekas nekur ārpus paša domātāja smadzenēm. Ar to pietiek.
| |