|
15. Jun 2014|10:42 |
Man likās, ka izvarošanu definēt kā noziegumu varētu būt problēmas tikai tiem "filozofiem", kuri noliedz brīvo gribu. Tādā gadījumā viss ir skaidrs - ja upuris neko gribēt / vēlēties pēc definīcijas nespēj, tad nekāda nozieguma sastāva nevar būt, jo runāt par darbībām pretēji kāda gribai ir absurds.
Bet nē, izskatās, ka problēmas ar šo ir arī konsekveciālistiem vispār. Izrādās, ka konsekveciālisms noliedz aģenta iekšējos stāvokļus, līdz ar to nekādas atšķirības starp parastu dzimumaktu un izvarošanu nesaskata (pieņemot, ka pēdējā nenotiek ar fizisku, pēdas atstājošu vardarbību). Go figure... |
|