Sviesta Ciba |

cits (

garamgajejs) rakstīja,
@ 2016-09-16 16:18:00

https://www.theguardian.com/books/2016/sep/09/marxist-critique-capitalism-frankfurt-school-cultural-apocalypse

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	krishjaanis 2016-09-16 18:23 (saite)
	visi tie maoisiti (Badjū) un Lukāča (tipisks ļeņinists) fani var iet ieskrieties vēstures mēslainē, bet par Adorno gan Skrūtons, gan daudzi citi konservatīvie saka, ka viņš vnk ir trāpījis nepareizajā nometnē, jo Adorno, tāpat kā Skrūtonu un co, interesē tieši skaistums, nevis klišeja/seklums. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	krishjaanis 2016-09-16 18:24 (saite)
	hell, Safranskis Heidegera biogrāfijā arī ļoti skaisti uzraksta, ka starp abiem svarīgajos jautājumos nav nekādu domstarpību. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krishjaanis 2016-09-16 18:24 (saite)
	t.i., starp Heidegeru un Adorno. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	garamgajejs 2016-09-16 18:24 (saite)
	Jau izlasīji? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krishjaanis 2016-09-16 18:24 (saite)
	jā! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	garamgajejs 2016-09-16 18:30 (saite)
	Skrūtons var iet ieskrieties. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krishjaanis 2016-09-17 00:08 (saite)
	Tad jau ieskrieties arī var iet Bērks, Tokvils un (neticu, ka to saku) Mills? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

garamgajejs
2016-09-17 11:19 (saite)

Nē, Mills var palikt. Monteskjē arī. Bet par Skrūtonu vēl varu piebilst, ka viņa izpratne par, piemēram, Fuko ir rudimentāra. Tāpat, kā tu augstāk saki par Adorno, viņš arī Berlinu centās pievilkt kaut kādā sev ērtā iedalījumā. Vsp, tas par Adorno ir lielisks piemērs tam, kā tu nesaproti Marksu, jeb to, ka tā ir metodoloģija, ne tikai ideoloģisks normatīvisms.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	artis 2016-09-17 11:39 (saite)
	Problēma tāda, ka grūti nošķirt, kur metodoloģija, bet kur ideoloģija. Tas būtu fantastiski, ja tā būtu tikai metodoloģija. Es saprotu, ka tur ir metodoloģijas elementi. Kā tur bija, par darvas pilienu medus mucā? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

garamgajejs
2016-09-17 12:06 (saite)

Varam, piemēram droši apgalvot, ka šodien nav iespējams domāt par kapitālu un saprast to bez Marksisma ietekmes, šķiet, nereti nepiefiksētas. Metodoloģija kļūst pieejamāka, ja atbrīvojamies no iestrādātās teleoloģijas viņa teorijā un no Engelsa, hhh. Nav kaut kāds viens pareizais lasījums, bet viens no spēcīgākajiem instrumentiem, ko Markss piedāvā ir izskaidrot, kā https://en.wikipedia.org/wiki/Capitalist_mode_of_production_(Marxist_theory) reāli determinē cilvēku dzīves. Es domāju, ka D.Harvey ir viens no vadošajiem akadēmiķiem, kas Marksu padara jēdzīgu un acīmredzami relevantu šodien.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	artis 2016-09-17 12:21 (saite)
	Jā, skatījos D.Harvey kursu. Interesants ir arī t.s. "Analytic Marxism", piemēram, G.A. Cohen. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	artis 2016-09-17 13:24 (saite)
	Pie raksta ir bilde ar šādu aprakstu: "Chinese workers are among capitalism’s losers – overworked and underpaid." Tas gan ir smieklīgi, ņemot vērā kāda, līdz nesenam laikam, bija šo Ķīnas strādnieku alternatīva. (Atbildēt uz šo)

Navigate: