Nē, Mills var palikt. Monteskjē arī. Bet par Skrūtonu vēl varu piebilst, ka viņa izpratne par, piemēram, Fuko ir rudimentāra. Tāpat, kā tu augstāk saki par Adorno, viņš arī Berlinu centās pievilkt kaut kādā sev ērtā iedalījumā. Vsp, tas par Adorno ir lielisks piemērs tam, kā tu nesaproti Marksu, jeb to, ka tā ir metodoloģija, ne tikai ideoloģisks normatīvisms.