ir pāris principi, pie kuriem tomēr cenšos pieturēties. viens, piemēram, ir tas, ka es neticu un neuztveru nopietni gan privātas, gan profesionālas sarunas pēc pusnakts ar cilvēkiem, kuri nav man diez ko tuvi (lasīt - nav mana kolēģe un Līva), jo tur parasti tiek sarunātas tādas muļķības, ka tas viss neskaitās, ja nevari to arī apstiprināt nākamajā dienā gaišā dienas laikā. šorīt, kad biju beidzot izlīdusi no savas migas, kaut kā šajā nogalē esmu gulējusi pa 10 stundām no vietas, kas laikam ir normāli, jo prātam vajag vietu, kur visu apstrādāt, nu, vārdsakot, izdomāju, ka jāievieš arī tāds princips, ka es nepieņemu nekādus lēmumus par dienu pirms pirmās kafijas. piemēram, šodien man ir jāsatiek brālis, jo viņi otrdien brauc prom, jāsakārto miteklis, vismaz mazliet, jāuzraksta divi projekti, jānoskatās pāris filmas, kā arī būtu laiks beidzot aizritināties līdz tr.zālei, un es nezinu, kā labāk salikt cipariņus pareizā secībā, bet tas viss ir ok, jo kafija vēl tikai dziest. iespējams, šī bija pirmā nedēļas nogale kopš jūnija, kad man nebija nekādu izpildāmu saistību pret draugiem, ģimeni vai darbu. izrādās, ja man dod brīvu laiku, es tiešām uzvelku zīda kleitu un blenžu sienā.