8/17/14 07:04 pm( summertime sadness ) |
running to stand still
there must be a light that never goes out
8/17/14 01:20 pmir pāris principi, pie kuriem tomēr cenšos pieturēties. viens, piemēram, ir tas, ka es neticu un neuztveru nopietni gan privātas, gan profesionālas sarunas pēc pusnakts ar cilvēkiem, kuri nav man diez ko tuvi (lasīt - nav mana kolēģe un Līva), jo tur parasti tiek sarunātas tādas muļķības, ka tas viss neskaitās, ja nevari to arī apstiprināt nākamajā dienā gaišā dienas laikā. šorīt, kad biju beidzot izlīdusi no savas migas, kaut kā šajā nogalē esmu gulējusi pa 10 stundām no vietas, kas laikam ir normāli, jo prātam vajag vietu, kur visu apstrādāt, nu, vārdsakot, izdomāju, ka jāievieš arī tāds princips, ka es nepieņemu nekādus lēmumus par dienu pirms pirmās kafijas. piemēram, šodien man ir jāsatiek brālis, jo viņi otrdien brauc prom, jāsakārto miteklis, vismaz mazliet, jāuzraksta divi projekti, jānoskatās pāris filmas, kā arī būtu laiks beidzot aizritināties līdz tr.zālei, un es nezinu, kā labāk salikt cipariņus pareizā secībā, bet tas viss ir ok, jo kafija vēl tikai dziest. iespējams, šī bija pirmā nedēļas nogale kopš jūnija, kad man nebija nekādu izpildāmu saistību pret draugiem, ģimeni vai darbu. izrādās, ja man dod brīvu laiku, es tiešām uzvelku zīda kleitu un blenžu sienā. |
12/24/07 03:27 pm - Le NoelZiemassvētkos zem savas mazās un tik mīlīgās eglītes, kas nemaz nav koks, bet vienkārši no egļu zariem sapīta pseidoegle, gana dabai pāri esmu darījusi, gribētu redzēt ziņu, ka viņa prombraukšana ir atcelta. gaidi ar maisu, tā teikt. tā jau laikam vienmēr ir, un tad, kad beidzot ļauj vaļu sev un visām savām patikšanām, to visu izjauc kāds teju nepārvarams šķērslis.šodien es cepu (ar šauro e) pīrādziņus, nogulēju 12h, kas man ir netipiski, un vienkārši omulīgi darbojos pa māju. to, ka esmu mājsaimniece pēc sirds aicinājuma, vairs nenoliedzu. un jums, draudziņi, Ziemassvētku dāvaniņas būs no Parīzes, man tagad nav naudas. |
10/6/07 02:04 pmnomazgāju zilos gumijniekus, izmazgāju zilos svārkus, izslaucīju istabas, pirmo reizi daudzu gadu laikā brīvprātīgi pieteicos sagrābt lapas (he he, un tagad rokas tulznās), izokšķerēju brāļa istabu, kur atradu daudzas iepriekš neredzētas franču grāmatas, kuras tur, iespējams, atstājis Kristofs vai Monika, izsautēju zivi un jāāāā, nekas nav labāks par brīvdienām mājās. ļubļu, vīīī.jāaiziet pēc cepumiem un diētiskā biezpiena. un pēc pusdienām beidzot jāķeras klāt Rozes vārdam. liekas, tas, kas man tik ļoti patīk brīvdienās, kuras pavadītas mājās, ir tā līdzība vasarām bērnībā, kad dienām ilgi dzīvojos dārzā un pa mājām. māju sajūta ir tā mana brīvības sajūta, un nekādi burziņi, milzu ceļojumi un neprātīgi piedzīvojumi tam nestāv blakus. es laikam tomēr esmu veca beka. |
Powered by Sviesta Ciba