ātrais zēns ([info]atraiszens2003) rakstīja,
@ 2019-03-22 20:42:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mani priecē tas, cik viegli tiku nost no zopiklona. Tiešām pārsteidzoši. Man, protams, bija triks - katru vakaru iedzeru tējiņu un mazmazmazdrusciņ kodeīna. Kodeīns patiesībā bija tik maz, ka tas 100% bija placebo. Eņīvej, šī atkarība ir pārvarēta. Domāju, ka varētu paprovēt to nedzeršanu, nu, vismaz tādam detoksam.
Nesen lasīju čanā interesantu tekstu par to, kā tikt vaļā no sliktiem ieradumiem. OP teica, ka vienkārš brutāli jāpadara savu dzīvi par elli uz kādu nedēļu. Padari savu apkārtējo vidi neitrālu, atsakies no neta, alkohola, cīgām, nesatiec cilvēkus, kas tev patīk. Koncentrējies uz darbiem, nevis iztēli. Katru reizi, kad pieķer sevi dejdrīmojot, piepumpējies 20 reizes. Ja ej uz darbu/šūli, tad izej tieši lai paspētu, nāc mājās uzreiz. Vissāpīgākais man no šiem ieteikumiem noteikti ir tas, ka nedrīkstot klausīties mūziku, kas tev patīk. To es neizturētu. Kaut gan varbūt, ka nebūtu tik traki - tāpat pēdējā laikā visa mūzika šķiet garlaicīga, pēdējās 2 nedēļas klausos tikai The Smiths, grupu, kuru ilgu laiku saucu par geju bēdu mūziku.
Atkāpe.
Ņemot vērā, ka esmu veicis ar sevi dažādus izturības/psiholoģiskos eksperimentus, varētu šo pamēģināt. Varbūt, ka es nojūgtos, varbūt, bet varbūt nē. Varbūt tas mani ievietotu tādā maindsetā, kas būtu pozitīvāks, varbūt nebūtu visu laiku bēdīgs/dusmīgs.
Vēl viena lieta, ko es nesen sapratu, ir tas, ka es sevi novietoju soģa lomā. Es visu laiku dusmojos, kad redzu starprasu pārīšus, gejus utt., varbūt man vajadzētu ļaut visumam ritēt, saprast, ka es neesmu pasaules naba, un neuztraukties par lietām, kuras nevaru izmainīt (un, ja tās mainītu, tas beigtos destruktīvi visiem). Varbūt beigu redpills ir stoicisms.
Labi, veiksmīmu vīkendu, komrādi!


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]gnidrologs
2019-03-22 21:13 (saite)
Jā, stoicisms ir svarīgs, part ja iekšā kaut kas vārās. Bet no manas pieredzes, tas izstrādājas dzīvojot un pieredzot tādas iekšējas ķorkas, kādas apraksti + ārējās ķorkas ar gandrīz pastāvīgi naidīgo un nodevīgo realitāti. Jo vairāk ciet, jo stiprāks kļūsti. Tā nu tas ir. Es biju lupata pirms 15 gadiem. Tagad man pa lielam viss jau sen pohuj un ikdienas negatīvi pārlaisti pretīgi, bet bez īpašas drāmas. Protams, ja ir kaut kāda dziļa apakšēja problēma, tad tā nespēs vien neaudz neuzpeldēt, bet kā saprotu, esi vēl ļoti jauns tā ka var izrādīties, ka pieaudzis kļūsi par pilnīgi normālu, garlaicīgu mietpilsoni. ;)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]atraiszens2003
2019-03-22 21:43 (saite)
Kļūt par mietpilsoni ir mans lielākais sapnis. Apprecēties, sataisīt bebjus un nopirkt māju- tāpat kā mani vecāki. Bet viss, kas notiek, ir daļa no kaut kāda fucked up taimlaina, kurā esmu iemests iekšā, es šo neizvēlējos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-03-22 22:05 (saite)
Jā, ir tā. Man kaut kādā ziņā līdzīgi.
Я мог бы быть обычным человеком
Но я упустил эту роль
Зашел в бесконечный лес
Гляжу вверх, но я не вижу небес
(Скажи в церкви, что во всех дверях стоит бес -
Демон Алкоголь)
(iekavas manas, jo var iztikt arī bez tām divām rindiņām)

Bet tā pat. Pagaidi. Ar laiku daudz kas kļūs citādāk tev pat nepamanot un tad atskārtīsi par visu jau citādāk. Nav teikts, ka labāk. Varbūt arī sliktāk, bet citādāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?