Jā, stoicisms ir svarīgs, part ja iekšā kaut kas vārās. Bet no manas pieredzes, tas izstrādājas dzīvojot un pieredzot tādas iekšējas ķorkas, kādas apraksti + ārējās ķorkas ar gandrīz pastāvīgi naidīgo un nodevīgo realitāti. Jo vairāk ciet, jo stiprāks kļūsti. Tā nu tas ir. Es biju lupata pirms 15 gadiem. Tagad man pa lielam viss jau sen pohuj un ikdienas negatīvi pārlaisti pretīgi, bet bez īpašas drāmas. Protams, ja ir kaut kāda dziļa apakšēja problēma, tad tā nespēs vien neaudz neuzpeldēt, bet kā saprotu, esi vēl ļoti jauns tā ka var izrādīties, ka pieaudzis kļūsi par pilnīgi normālu, garlaicīgu mietpilsoni. ;)