Comments
|
nu un kas piemēram tur varēja patikt? baigi dziļie dialogi? izsmalcināti interjeri? pasaki vēl, ka tev patika, kā sašķaida galvu ar ugunsdzēšamo aparātu
(Reply to this) (Thread)
|
bet tas taču ir fizioloģisks pārdzīvojums, tu taču neteiksi, ka tajā filmas brīdī tu biji jau iemīlējusi šo varoni un tev sagādāja lielas morālas un garīgas ciešanas viņa piepešā un priekšlaicīgā nāve? uz tevi taču iedarbojās truls fizioloģisks kairinājums - nelabums, ko izraisa nepatīkams skats. vai tu gribētu skatīties pornofilmas, kurās rāda reālu izvarošanu un nogalināšanu? droši vien tās arī izraisītu spēcīgu un tiešu pārdzīvojumu
ar ko tu to salīdzini, pēc filmām emocionālā spriedze atbrīvojas un tu vari piedzīvot katarsi, bet realitātes sūdi vienkārši tevi sagruzī, tos skatās izziņai, filmas izklaidei, un kas tur ir slikts, ja var izklaidi apvienot ar izziņu
|
nu nezinu, pirmkārt, var jau arī ēst un kakāt vienlaicīgi, sakot, kas tur slikts, ja savieno ēšanu ar kakāšanu, bet, no otras puses, tiešs līdzpārdzīvojums nav vienkārši noredzucējams uz izklaidi vai uz izziņu. kad tu gūsti tiešu līdzpārdzīvojumu seksa laiā, tā tev ir izklaide vai izziņa?
|
tas ir, es gribēju teikt, māksla nav domāta ne izklaide, ne izziņai, ja mēs gribam būt kategoriski
|
protams, māksla var būt arī akvaparka apmeklējums vai gatavošanās ķīmijas eksāmenam, taču - ļoti retos gadījumos
asprātīgi, bet es gribēju, lai tu aptver, ka nav tādas definīcijas, kurai visi var piekrist, un tas ir tava diskursa trūkums, nevis manas kognitīvās spējas, ka es nesaprotu, ko tu gribi pateikt, jo tu izmanto neskaidrus jēdzienus, lai veidotu argumentus
|
diskursa trūkums un kognitīvās spējas, protams, ir ļoti skaidri jēdzieni :)
šajā kontekstā tiem var būt konfliktējošas nozīmes? es tos vienkārši sauktu par plašiem, nevis neskaidriem
mākslai var :)
mākslai var :)
(Reply to this) (Parent)
tas, ka tu momentā kļūsti uzbrūkošs, neiedziļinoties otra viedoklī un apsvērumos, arī ir tas, kāpēc tu nekad neiepazīsi cilvēkus (izņemot muļķus). atver krūtis, ponij, arī dzīve sāpēs mazāk.
pieņemot, ka tu pati dzīvo pēc tādiem principiem, ko tieši tu saskati savā dzīvē tik labu, lai varētu novēlēt man "atvērt krūtis"?
ne, ne. aizšāvi garām. redzi, savā izmisīgajā vēlmē uzbrukt tu nespēj iedziļināties otrā un tā rezultātā uzbrukt smalkāk par "pats tu tāds".
|
ieraksts ēšana un kakāšana nenozīmē, ka es salīdzinu ēšanu ar kākāšanu. uz salīdzinājumu parasti norāda vārdi "kā", "it kā", "gluži kā", "tāpat kā".
|
tā bija analoģija, nevis salīdzinājums
es vienkārši mēģinu izmantot vienkāršākos vārdus, analoģija ir salīdzinājums balstīts uz citādi atšķirīgu lietu līdzībām kaut kādos aspektos
es par ilgu sēdēju saulē, kāds ir tavs attaisnojums
es par ilgu sēdēju saulē, kāds ir tavs attaisnojums
|
nē, tā bija argumentācija pēc analoģijas - nevis apgāžot pretinieka spriedumu kā tādu, bet parādot šajā spriedumā izmantotā apgalvojuma analoģisku piemēru un apgāžot to (visbiežāk - kā absurdu vai acīmredzami aplamu)
piemēram, strīdoties ar kādu kristieti, kas saka: "Kristus augšāmcēlās, tāpēc viņš ir Dieva dēls", tu vari izstāstīt analoģisku gadījumu ar savu radinieku no Ludzas, kurš piedzērās tā, ka visi viņu noturēja par mirušu un jau ielika zārkā, bet tad viņš pamodās un visus pārbiedēja. tu nesalīdzini savu radinieku ar Jēzu Kristu, bet gan izsmej kristiešu argumentus, izmantojot ANALOĢIJU
piemēram, strīdoties ar kādu kristieti, kas saka: "Kristus augšāmcēlās, tāpēc viņš ir Dieva dēls", tu vari izstāstīt analoģisku gadījumu ar savu radinieku no Ludzas, kurš piedzērās tā, ka visi viņu noturēja par mirušu un jau ielika zārkā, bet tad viņš pamodās un visus pārbiedēja. tu nesalīdzini savu radinieku ar Jēzu Kristu, bet gan izsmej kristiešu argumentus, izmantojot ANALOĢIJU
un es teicu, ka sākotnējā premisa bija nesakarīga, jo par analoģijas objektu ir izvēlēts kaut kas savstarpēji nesavietojams, bet bez analoģiskas saistības ar analoģijas avotu, attiecīgi neapstiprinot secinājumu
|
nesakarīgs bija sākotnējais apgalvojums, ka nav nekas slikts, ja tiek apvienota izziņa ar izklaidi, it īpaši - attiecinot to uz mākslas darba baudīšanu, kas pēc būtibas ir kaut kas cits (ne izklaide un ne izziņa), lai arī kāda tur nebūtu mākslas definīcija
kādam pompozam idiņam ir jābūt, lai teiktu, ka skatoties filmu tu noteikti baudi mākslu :) es pašu dziļāko filmu varu skatīties vārtoties pa gultu ar aliņiem, nesasprindzinoties tālāk par laika nosišanu
|
visu laiku es biju tas, kurš izmantoja aizliegtos argumentācijas paņēmienus no sērijas ad hominem, tas ir, kaitinot tevi un vienlaikus saglabājot vēsu galvu, bet nosaukt mani par pompozo idiņu?!!!!
katrā gadījumā, droši vien, ka tas tiešām bija nesakarīgs, bet pierādījis tu to ar maldīgu loģiku neesi
(Reply to this) (Parent)
|
skaidrs, ka neesmu, tāds arī nemaz nebija mans mērķis
mazums, ko tu vari pateikt, kas bija tas, ko neviens cits nevar droši zināt, es labāk ticu tam, ko redzu :)
|
ko gan tu vari redzēt, vārtoties pa gultu ar aliņiem?
patika man kā sašķaida galvu ar aparātu. daudz normālāk kā izrakt ārā beigtu īvenu makgregoru un apzīmēt ar hieroglifiem.
(Reply to this) (Parent)
|
bet jūzerneimā ir kas pavisam cits
(Reply to this) (Parent)
|
un es taču domāju, ka to žurnālu tu raksti... lai gan īstenībā jau tu varētu arī pārlasīt savu ponija žurnālu
ka pyonpyon esmu es?? ej nu ej. nemūžam tā nevarētu. es pat sapratu, ka to visu imitēt stāstā īsti pat nespēju, jāraksta daudz prastāk.
(Reply to this) (Parent)
Man drausmīgi nepatika filma Irreversible.
No emocionālā viedokļa - traumēt pati sevi māku, palīdzību no "mākslinieku" puses nevajag.
Ja skatās teorētiski - tā būtu "simptomātiskā māksla", nevis "simboliskā". Tobiš, cilvēks (filmas radītājs) risina savas personīgās zemapziņas problēmas uz Tava (publikas) rēķina, jeb, mazgā savu netīro veļu uz Tavas galvas.
No emocionālā viedokļa - traumēt pati sevi māku, palīdzību no "mākslinieku" puses nevajag.
Ja skatās teorētiski - tā būtu "simptomātiskā māksla", nevis "simboliskā". Tobiš, cilvēks (filmas radītājs) risina savas personīgās zemapziņas problēmas uz Tava (publikas) rēķina, jeb, mazgā savu netīro veļu uz Tavas galvas.
(Reply to this) (Thread)
"Reālas" ciešanas un "reāls" līdzpārdzīvojums.Hmm.
Esi kādreiz piedzīvojusi izvarošanas mēģinājumu uz savas ādas? Nesalīdzināms sajūtu asums.
Esi kādreiz piedzīvojusi izvarošanas mēģinājumu uz savas ādas? Nesalīdzināms sajūtu asums.
Manejais ir tikai velviens viedoklis. Jautājums, nevis spriedums. No offense.
(Reply to this) (Parent)
|
man vispār nepatīk vardarbība, man patīk tas, ka man ir jāraud, skatoties filmas, kurās vardarbība ir nenovēršama
|
a tu redzēju to Ozona filmu 5x2?
(Reply to this) (Thread)
|
specifiska tajā ziņā, ka var patrāpīties neīstais noskaņojums un noskatīties filmu kā nekādu
|
par to vajadzētu vismazāk raizēties
(Reply to this) (Parent)
|
tas pats paņēmiens - rāda filmas blokus apgrieztā secībā, tikai saturs ir vistriviālākā mīlas drāma, kas "sākas" ar šķiršanos tiesā, turpinās ar ģimenes dzīvi, kāzām, mīlestību un "beidzas" ar iepazīšanos. nekādu specefektu un galvas šķaidīšanas, vistrulākais banaļņiks, bet tas viens paņēmiens visu filmu pārvērš tādā irreversible drāmā, ka tiešs līdzpārdzīvojums ir neizbēgams. jo tu redzi filmas varoņus laimīgus, jau zinot, ar ko tas viss beigsies un tur neko nevar izdarīt, un tas nav pavēršams atpakaļ, jo JAU IR PAVĒRSTS ATPAKAĻGAITĀ. briesmīgi.
es redzēju no tā futureshorts filmu festivāla īsfilmu interesantu, par pasauli, kur viss notiek otrādi. iet uz otru pusi, kļūst arvien jaunāki, dzerot piepilda glāzes, utt. nevis kā efekts, bet normāli notiek. un katra mīlestība sākas vēsi, bet pamazām vēršas milzīgā kaislībā, un brīdī, kad cilvēki viens otru visvairāk mīl, viņi šķiras, lai nekad vairs netiktos. iedomājies?!
|
man liekas, ka dzīvē tā arī ir ar to mīlestību
(Reply to this) (Parent)
|
nomirst, iebāžot abas kājas kādas sievietes vagīnā
(Reply to this) (Parent)
|
tur tas paņēmiens nebija filmas fiška. tur fiška bija atmiņas zudumi
(Reply to this) (Parent)
a es vakar otro reizi noskatījos Badlands un secināju, ka tomēr baigi kruta, nu tā, ka varētu skatīties katru gadu jaungada naktī
(Reply to this) (Thread)