atmiņas par domām

Man drausmīgi nepatika filma Irreversible.
No emocionālā viedokļa - traumēt pati sevi māku, palīdzību no "mākslinieku" puses nevajag.
Ja skatās teorētiski - tā būtu "simptomātiskā māksla", nevis "simboliskā". Tobiš, cilvēks (filmas radītājs) risina savas personīgās zemapziņas problēmas uz Tava (publikas) rēķina, jeb, mazgā savu netīro veļu uz Tavas galvas.

(Reply to this) (Thread)

jā, tā tas ir, un sagādā reālas ciešanas, tāpēc arī patīk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Reālas" ciešanas un "reāls" līdzpārdzīvojums.Hmm.
Esi kādreiz piedzīvojusi izvarošanas mēģinājumu uz savas ādas? Nesalīdzināms sajūtu asums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manejais ir tikai velviens viedoklis. Jautājums, nevis spriedums. No offense.

(Reply to this) (Parent)

ir vienkārši tā, ka man patīk vardarbība, un grūti to tagad būtu attaisnot un argumentēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man vispār nepatīk vardarbība, man patīk tas, ka man ir jāraud, skatoties filmas, kurās vardarbība ir nenovēršama

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā nu nezinu vai tas ko tu saki ir savādāk vai precīzāk.

(Reply to this) (Parent)

laikam savādāk. es tomēr sajūtu arī kaut kādu tumšu baudu, skatoties brutālo izvarošanas ainu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man pietrūka dzimumorgānu tuvskatu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mani gan vispār nepavelk dzimumorgānu tuvskati, izņemot dzīvē.

(Reply to this) (Parent)