es ārkārtīgi daudz ko aizmirstu pēdējā laikā. tā, ka apstājos darbības vidū, jo aizmirsu, ko īsti mēģināju izdarīt.

un vēl es šodien biju savā universitātē, savādas sajūtas. kaut kas starp nostalģiju un patīkamu atvieglojumu, ka es tur vairs neesmu. satiku savu bak darba vadītāju, satiku M., novadīju prezentāciju par Lietām, diezgan forši. mazliet iekāriens iet tālāk un darīt vairāk, ti, pabeigt iesāktos rakstu darbus un tos patiesībā nosūtīt.

un vēl es esmu saaukstējusies, jo pārāk daudz laika pavadīts megabusā un citās vietās ar ventilatoriem, tāpēc mazliet sāp kakls un ir nepatīkami. bet tas tā. sausa āda, sausas acis, iekaisis kakls, tāds, lūk, rezultāts, ja nodarbojies ar backpacking novembrī, nevis vasarā.