Sviesta Ciba |

Mazais meža dīvainītis ar sviesta burku rociņā (

savaadaisu) rakstīja,
@ 2006-01-04 18:33:00

Nezin kaapeec, bet man ir sajuuta, ka tad kad siikais piedzims, vinjsh man visu dziivi pamatiigi sachakarees. Ja jau to nav izdariijis.
Kaa iisti ir???

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	habibti 2006-01-04 18:40 (saite)
	ko nu stāsti... (Atbildēt uz šo)

honeybee
2006-01-04 21:00 (saite)

Mainīs - tas toč.
Un, ja tu ļoti negribēsi, lai maina - tad droši vien sačakarēs. Vienā no diviem iespējamiem veidiem: vai nu tu dzīvosi "kā kārtīgs tēvs" un pats par to ņurdēsi, vai arī vairāk vai mazāk uzliksi bērnam mīksto un sačakarēsi sevi no iekšpuses.
Tā ka vienīgais veids, kā tu vari tikt sveikā cauri - pieņemt šīs pārmaiņas ne tikai kā nepieciešamas, bet arī kā svētīgas, un atrast tajās laimi (kas patiesībā nemaz nav tik sarežģīti).
Iespējams, ka vīrietim tas ir grūtāk, jo viņam pietrūkst šī 9 mēnešu perioda, kurā tu ik dienu APZINIES, ka tev būs bērns, un izjūti viņu gan emocionāli, gan tīri fiziski.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	ld 2006-01-05 12:07 (saite)
	man nepietika ar 9 meeneshiem. man tik tagad, kad siikajam ir 10 meeneshi daleca, ka jaa - es esmu maate. pirms tam taas bij ikdienas ruupes par kunkuli, kursh pats sevi nevar apruueet. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

savaadaisu
2006-01-05 14:42 (saite)

Brīžiem nāk virsū melnie un tajos brīžos es vispār nezinu ko es daru un kāpēc ir tā kā ir. Tajos brīžos gribas visus un visu aiz sevis un sev apkārt likvidēt. A tad pienāk nākamā diena un liekas, ka viss ir pat ļoti labi!
Nezinu vai tās ir bailes no nezināmā, vai vienkārši nespēja noticēt tam kas notiek, vai vēl kaut kas cits, bet ik pa brīdim nāk prātā tādas stulbas domas un tas mani pamatīgi tracina. Jo tādos brīžos ne tikai sev čakarēju pašsajūtu, bet arī radu nepatīkamas emocijas līdzcilvēkos (sievai). Un tādas manas emocionālās izdarības mani tracina, jo nezinu kā lai no tā tieku vaļā. Ja es kaut vai zinātu, ka vēl dažiem topošajiem tēviem ir līdzīgi, es jau justos labāk, jo tad es zinātu, ka tas tā daudz maz normāli - tip uztraukums, neizpratne, bailes ...

Fig paimjoš. Bet paldies par labajiem vārdiem. Nedaudz palīdzēja :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

honeybee
2006-01-05 15:06 (saite)

Nu bet protams, ka visiem kaut cik domājošajiem tēviem tā ir. Tur tak būtu jabūt pilnīgam pohujistam, lai nepārstresotos bezjēgā - ar visām izrietošajām sekām.

Starpcit, sieviete jūtas līdzīgi, tikai viņai ir ļoti spēcīga motivācija neļaut šīm emocijām vaļu, jo bail tak, ka šitādas domas kaitēs bērniņam. Tāpēc jau eksistē pēdzemdību depresija - jo gr. laikā aizturētās emocijas laužas uz āru (es tā pieļauju, ka tas ir viens no iemesliem).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ld 2006-01-05 12:04 (saite)
	iisteniibaa ir taa, ka vienalga ko tu tagad izdomaasi, beigaas viss buus pilniigi savaadaak. tachu ja tu siiko negribi un neesi gatavs ziedot lielu dalju sava laika, tad man ir zheel tavas sievas un siikulja, jo vinjiem buus ljoti gruuti. tavs atbalsts buus vinjiem vitaali nepiecieshams tsa ir droshi kaa bankaa (Atbildēt uz šo)

	buka 2006-01-06 17:00 (saite)
	cik tad veel i palicis? (Atbildēt uz šo)

Navigate: