![]() | |
Pēdējā laikā sanācis visai daudz saskarties ar mātēm, jaunajām mātēm, soon-to-be mātēm un wannabe mātēm, un man patīk redzēt gan viņu sapņošanu par vēl topošo vai iecerēto bērnu, gan to prieku, ar kādu viņas ar saviem bērniem darbojas, kad reiz tie jau ir piedzimuši. Un, no otras puses, vienprātība jautājumā, ka "vairs nav laika sev", "nogurums", "negulētas naktis", "varēju tā dzīvot, kad vēl nebija bērnu, bet nu vairs jau nē"... Līdz sāku domāt - kāda ir egoisma pēdējā robeža, kuru pārkāpjot vairs nebūtu veselīgi nedz sievietei kļūt par māti, nedz jaunajam cilvēkam - par viņas bērnu? Jebšu tiešām tas viss maģiski mainās līdz ar apaugļošanos? :D Vismaz man šobrīd liekas - man ir tik svarīgi veltīt laiku sev, man ir tik svarīgs liels klusuma un vienatnes daudzums un iespēja atmest pienākumus, lai vienkārši dzīvotu sev, ka nevaru iedomāties, kas ir tik labs sugas pavairošanā, lai ziedotu to, kas patīk pret mūžīgu pacietību. |
|
![]() | |
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On 5. Novembris 2010, 13:24, ![]() nu, mans bērns ir absolūti izlaists un diendusu guļ man uz rumpja. tā nu es 2 - 3 stundas guļu uz muguras, lasu grāmatas un domāju. nebūtu sīča - nebūtu man šī laika. pat ja būtu brīvs laiks, es to droši vien nosistu pie datora. Nu jā, tas jau baigi dažādi katram indivīdam. Zinu sievietes, kurām vispār tas ir piepildījums un hobijs reizē - audzināt bērnus, attiecīgi, bez tiem viņas savu dzīvi negrib iedomāties. Es, savukārt, ne pārāk gribu iedomāties, kā es varētu nevarēt pēkšņi lekt kājās un aizbraukt uz pusi dienas uz stalli un, atbraucot mājās vienkārši iet gulēt, nedomājot ne par drēbēm, ne ēdienu, neko. Ja tā gadītos, ka man būtu bērns, es, protams, nebūtu tik bezatbildīga un rūpētos par viņu, bet nezinu, vai es nejustos sev kaut ko ļoti daudz atņēmusi - kaut vai to apziņu, ka es tik tiešām varu kaut nakts vidū uz Tallinu ar kājām doties, pat, ja to darīt netaisītos. On 5. Novembris 2010, 13:37, ![]() par to tev nav jājūtas vainīgai vai kā tamlīdzīgi. pilnīgi normāli var apbērnoties arī pēc 38 gadiem, ja nu sagribas, turklāt pārapdzīvotība ir mūsdienu globālā problēma numur viens. On 5. Novembris 2010, 13:59, ![]() neredzu tur neko egoistisku, drīzāk otrādi. pēc 10 - 15 gadiem tev būs priekš bērna daudz lielāki resursi, iekšēji un ārēji, līdz ar to tavs iespējamais bērns būs laimīgāks. |