Likantropiskās · piezīmes

Nu jā, tas jau baigi dažādi katram indivīdam. Zinu sievietes, kurām vispār tas ir piepildījums un hobijs reizē - audzināt bērnus, attiecīgi, bez tiem viņas savu dzīvi negrib iedomāties. Es, savukārt, ne pārāk gribu iedomāties, kā es varētu nevarēt pēkšņi lekt kājās un aizbraukt uz pusi dienas uz stalli un, atbraucot mājās vienkārši iet gulēt, nedomājot ne par drēbēm, ne ēdienu, neko. Ja tā gadītos, ka man būtu bērns, es, protams, nebūtu tik bezatbildīga un rūpētos par viņu, bet nezinu, vai es nejustos sev kaut ko ļoti daudz atņēmusi - kaut vai to apziņu, ka es tik tiešām varu kaut nakts vidū uz Tallinu ar kājām doties, pat, ja to darīt netaisītos.