Augusta DebesisKeep It Simple |
Bēdīga - kā jau gaidīju un Tu teici. Bet asaras saskrēja tikai beigās - kas tie vecāki savu puiku satika.
Cilvēki nemainās - taisnība vien viņai bija. Arī tagad iespējami šādi stāsti, varbūt ne gluži tik brutāli, bet tomēr...
Samainītais http://www.forumcinemas.lv/movie/5204/
taa jau es domaaju.
man baigi gribas redzeet, bet arii bail, ka buus briesmiigi.
mēs sestdien gājām uz Austrāliju, tur vairs vietas nebija, tad gribēju Samainīto, arī vietas nebija, pat Madagaskara 2 bija izpirkta, tā nu pēc Stockmann izstaigāšanas aizgājām uz "Hercogieni" & bija ok :)
nu jā, uz kino aiziet tomēr lētāk, kā uz krogu; nez, demogrāfiskā līkne ar sāks iet uz augšu? :D
Hmmm, nu nez. Man patīk asi ēdieni ar daudzveidīgām garšiņām, tak dzīvi es gribu garlaicīgu, mierīgu un rāmu!;)
Pierakstīju ;) pētījumi turpinās :-DDDD
Noteikti!! :-)
Bet Tu vēl padomā par to rāmo un mierīgo dzīvi, labi? :-)))) cik ilgi un vai vispār..
Vispār! Uz visu mūžu! Bet man nekad nesanāk!;/
Padomāju vēl drusku. Korelācija, imho, vairāk ir starp PRASMI - man liekas, ka Tu gan pie vēlmes PROTI piešķiebt asumu savai dzīvei. Vēlmes ir sapņu līdzinieki, tie bieži ir maz vērā ņemami.
Ai, es nezinu, vai es PROTU, bet man SANĀK. Pie kam - nemitīgi;///
Nu bet forši tak sanāk (vismaz lieākoties, man liekas). Tā, lai garlaicīgi nebūtu un būtu ko mazmazbērniem stāstīt garajos mūžīgā rudens vakaros. :)
Nu, lielu daļu labāk tomēr mazbērniem nestāstīt (vismaz ne ar savu vārdu ne!);)
Bet vispār ar garšvielām arī man vairāk no sērijas "sanāk", tb es lieku klāt, garšoju un lieku vēl;)
imho, es varbūt arī gribu rāmu un garlaicīgu, utt. dzīvi, bet jautājums ir, vai man vajag rāmu un garlaicīgu, utt. dzīvi?
Jā! Bet vai ta sanāk?! Vieni vienīgi satraukumi, nepatikšanas un klupieni!;/
es gribu dzīvi krāsainu, bet man atkal ir tas, ka ja atrodu savu ideālo garšvielu kombināciju kādam ēdienam, iespītējos un pie tās vien turos, nemaz nemeklējot, vai tad nevar vēl ideālāk.
Un kā tas korelē ar tevu attieksmi pret dzīvi, vietām un cilvēkiem?
nu tā tas arī ir - ja es atrodu, manuprāt, ideālo kaut kā kombināciju cilvēkā, situācijā, mūzikā utt., tad tālāk nemeklēju citu. Bet uzsvars te ir uz ideālo, nevis uz pirmo, kas kaut kā jau patīk:)
Eee.. a kā Tu zini, ka tas ir ideālais? Ja 50 (147,2531, etc) citi nav pārbaudīti un par sūdīgākiem atzīti?
:-)))
Pēc sajūtas, protams - ka es tanī brīdī nevaru iedomāties, ka var būt vēl labāk un ka pilnība varbūt ir meklējama citur. tb, pēc jau esošā lietu mēra tas notiek.
Nussss, man vajag visādas garšvielas, es parasti ar viņām ņemos barokālā parpilnībā un neprātā, visādi eksperimentēju un paļaujos gandrīz tikai uz intuīciju, nevis receptēm. Pie tam man patīk visādas citzemju eksotikas - gruzīnu, turku un indiešu pulverīši, kuriem nezinu nosaukumus un nespēju atšifrēt visas sastāvdaļas.
Dzīve man ir daudz garlaicīgāka un vienveidīgāka, neliegšos, ka tas mani nomāc.
Grūti pateikt. Man vispār ēšana un ēst taisīšana neliekas diez cik svarīgas nodarbes, tā drīzāk ir izprieca, apmēram tā, kā bērnam zīmēšana ar flomīšiem.
Bet neliegšos, ka reizēm sanāk Ļoti Labi, par ko es gluži bērnišķīgi priecājos un lepojos.
Ēdiena ir enerģijas veids. Kādu uzņemam, ar tādu dzīvojam.
/fui, cik gudri uzrakstīju. Bet es tā patiešām domāju.
Paga, tā nu nav nekāda metafora, bet bioloģisks fakts - hetrotrofi organismi pie enerģijas var tikt tikai ar ēšanu.:)
Ja Tu domāji noskaņojumu, ko ietekmē noteikti ēdieni vai to sastāvdaļas - tur jau arī nav nekādas ezotērikas, plika bioķīmija vien. Bet, ja akcentētas ir prames, tad es uzskatu, ka mana intuitīvā garšvielu izjūta ir pamats diezgan labai (atļaujos spriest ne tikai pēc saviem, bet arī neieinteresētu kritiķu vērtējumiem)prasmei tās pielietot. Pat drosmīgākos eksperimentus ļaudis ir ēduši slavēdami. Kas attiecas uz prasmi dzīvot interesanti - te nu javērtē no malas. Zinu, ka ir daudzas par manējo stipri vienmuļākas un mierīgākas dzīves, bet es savējo labprāt padarītu drusku piedzīvojumiem bagātāku.
iespeejams taa ir atbilde uz manu jautaajumu.
peedeejaa laikaa es garshvielas lieku, lieku, bet beigaas taapat sanaak pliekans :/
ne gluži tā.:))
nenoliedzami ir vienīgi tas, ka ja tu proti tās garšvielas pielietot virtuvē, tad arī dzīvē partīsi pielietot dažādus derīgākus vai nederīgākus asumiņus vajadzīgos brīžos.:) garšvielas jau ēdieniem lieto ne tikai asuma piešķiršanai - tās lieto galvenokārt garšas īpatnību uzlabošanai/daudzkrāsošanai.:) ja iziet no šī, tad - jā, prasme pielietot garšvielas virtuvē dod/palielina prasmi izkrāsot savu dzīvi interesantāku/garšīgāku.:)
Nu ja, - to es arī gribēju piebilst. Vairums garšvielu taču nemaz nav asas, tās pasvītro vienu - vēlamo - niansi un nomāc citu - nevēlamo. Man reiz kāds teica, un es viņam piekrītu, ka nevietā lietoti pipari un ķiploki ir sliktu pavāru pazīme, kuri cenšas paslēpt savas kļūdas.:)
nu ja.:) tā viš i.:)
par pārmērīgu piparu un ķiploku daudzumu ar - tā viš ir.:) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||